Kā tas īsti notiek?

Gan noliegums, gan projekcija skaitās neveselīgi aizsardzības mehānismi un, ja indivīds tādus lieto, tad teorija saka, ka psiholoģiskā domāšana tur ir ierobežota.

Tomēr, ja uzmanīgi paskatamies uz mūsdienu konformisma attiecību pilno ikdienu, tad šis te sākuma pziņojums nemaz tik ķecerīgs nav. Attiecības gan ģimenē, gan darbā, gan skolā, gan pārvaldē un politikā ir diezgan daudzveidigas un cilvēkiem reālā dzīvē, nevis grāmatu teorijā, diezgan bieži nākas pieņemt visādas aplamības, netaisnības, provokācijas un tīšas manipulācijas.

Vai var noteikt, kad projekciju un noliegumu lieto sabiedrība, valsts, pārvalde. Vai vispār var to noteikt un vai tas tiek darīts?

Projekciju objekti, uz kuriem masām vērst savu demokrātisko izteikšanās brīvību nodrošina zināmu varas un establišmenta aizsardzību no būtiskiem jautājumiem.

Pirmā hipotēze - vai šīS pārvaldes aizsardzības dēļ projekciju mehānisms netiek stimulēts TĪŠĀM!? Latvijas nesenās vēstures pieredzē ir liksim kretīnus amatos. Pārfrazēsim - liksim paklausīgus, lojālus, pilsoņus 

Vai demokrātijas pamatos vispār ir iebūvēts princips, ka kaut kādas neērtas domas vispār ir jāizskata un jāņem vērā?

Par bandinieku struktūru - nu un, ka sistēmai labāk izvietoti bandinieki (kretīni)?