Ko īsti Rubenis pateica ierēdņiem?
Ko tad īsti Juris Rubenis augstajiem ierēdņiem pateica.
www.youtube.com/watch?v=R6BXayQz0Zk
https://diena.lv/raksts/viedokli/dienaskomentars/kas-met-akmeni-14211967
https://www.youtube.com/watch?v=kHatV510vew&feature=youtu.be Miervidu lekcija
Īsi un skaidri - jūs neesat cilvēka attīstības augstākais punkts. Jūs daudz ko neuztverat. Jūs neiedrošināt padotos nākt pie jums ar idejām. Jūs paši neprotat uztvert daudzu lietu daudzpusīgās īpašības un neprotat arī paprasīt to no citiem, lai jums izskaidro, jo jums ir trauksme, varbūt pat izdegšanas sindroms un arī bažas, ka kāds pamanīs, ka kaut ko nezināt un neprotat. Jūs arī īsti neprotiet tikt galā ar stresu. Ja tādi augsti ierēdņi ņemtu vērā šos ieteikumus, tad tie lēmumi, kurus viņi pieņem, to ietekme uz dažādām nozarēm var uzreiz atpelnīt tos dažus tūkstošus, kas tika iztērēti par šiem kursiem. Zināma garīga autoritāte pasaka ierēdņiem - ei, jūs netverat laukumu? Viņiem tagad būtu daudz vieglāk, ja tie būtu par pašu ierēdņu naudu sarunāti kursi, kuriem sabiedrības maka uzraugiem nebūtu īsti nekāda pamata piekasīties. Nu ezotērika, nu, no darba brīvajā laikā par pašu naudu, nu un? Nav tikai skaidrs, kāpēc šādi kursi bija jāpērk publiskā piedāvājumā, jo skaidrs taču, kā to uztvers publika, skatiet delfu raksta komentārus. Laikam svarīgi bija arī kāds publisks vēstījums. Viens no tiem varētu arī būt, ja arī reizēm neesat tik labi, tad vismaz izskatieties jauki, inovatīvi un saprotoši.
Mazlasošajai publikai pietiks ar šo rindkopu, noklausījos to lekciju divas reizes, saliku akcentus un apkopoju zemtekstus, ņemiet par labu.
Tā kā 21. gadsimts tomēr tiek uzskatīts par informācijas un postpatiesības gadsimtu un patiesība tiek manipulēta, tad pieliksim klāt vēl vienu interpretāciju. Un proti - ierēdņu attieksmes, uzvedības un darba rezultāti neizskatās smuki. Vismaz ne vienmēr. Tāpēc vajag vismaz šķietamību, ka pārvaldes vadītāji un arī mazāki gariņi ir iejūtigi, prot uzklausīt, ieviest jauninājumus un inovācijas, ir atvērti, jauki un moderni, nevis savā patiesībā iesīkstējuši, noslēgti, kontrolējoši un komandējoši. Tad nu laikam īstenībā mērķis šādai pieejai ir gan uzlabot to pārvaldi, gan panākt, ka tas viss vismaz smuki izskatās. Pie tam to visu varēja izdarīt klusi, bez konkursa un valsts līdzekļiem, tad medijiem un publikai būtu grūtāk piekasīties, tomēr tas tika izdarits atklāti, ar konkursu un pamests sabiedrībai apspriešanai. Kāpēc tā, par to vēlāk.
Un tā - par ko stāsts. Par attieksmi, spēju uztvert lietas un spēju pieņemt labas idejas no citiem.
6.15 Rubenis uzdod jautājumu - kāpēc es uztveru lietas tā, kā uztveru? Jau sākumā, tieša norāde, ka ierēdņa uztvere var nebūt tk laba, precīza, problēmas un risinājumu uztveroša. Būtībā no mazāk garīgi autoritatīvas personas šeit varētu sagaidīt galīgi nekorektu tekstu - viņi taču reizēm daudz ko nesaprot.
9.40 Jo labāk uztver, jo labāki, jēgilnāki lēmumi, viņš saka. Tātad kaut kādā pārvaldes līmenī ir saprasts, ka ierēdņu pārliecība par savu kompetenci jau sāk kļūt traucējoša! Pie tam, iespējams, arī dažas ārējās izpausmes pret citiem, to idejām, kuras varbūt pat ir labākas.
11.40 Atsauce uz to, ka šādām garīgām, psiholoģiskām, vērību un uztveri attīstošām praksēm ir arī konservatīvi domājošiem pieņemami pierādījumi. Atsauce uz vērības, uzmanības, meditācijas praksi.
Ja kaut vai pāris ierēdņi, kas ikdienā uztur pārvaldes procesus, vairāk padomās un paprasīs vēl kādu viedokli, tad tur tā papildus efektivitāte arī radīsies. 0.1% no desmit miljonu programmas un naudiņa nav iztērēta velti. Tos valsts iztērētos tūkstošus šādiem kursiem tad arī uzreiz atmaksās. Tik vienkārši!
Prastāks piemērs - par prezidenta pils degšanu, applūšanu un to lustru, kas nogāzās dažas stundas pēc tam, kad pilī bija augsti viesi. Paveicās izsprukt no skandāla. Labi meistari un inženieri parasti neko tādu nepieļauj, tomēr notikušais
liek domāt, ka tie labie un atbildīgie vai nu tur nav bijuši, vai kaut kādi bezatbildīgie ir visu salaiduši grīstē. Kā viņi tika pie iespējas kaut ko darīt vienā no valsts simboliem - prezidenta pilī un kā sanāca tā, ka jau pēc pirmās kļūdas
- ugunsgrēka bēniņos, netika izdarīti būtiski secinājumi.
Tātad, ierēdnis iziet kursu, kļūst labvēlīgāks un pēc pirmajām problēmām prezidenta pilī kāda mazāka ierēdņa pīkstienu iedrošina pārtapt reālā ieteikumā un praksē uzlabot uzraudzību darbos
pie pils. Plūdi nenotiek un lustra nekrīt. Nauda par kursiem būtu atgūta. Kursi būtu bijuši efektīvi.
Nav jau tā, ka viss būtu tik slikti. Ierēdniecība tomēr nodrošina esošo kārtību, status quo, sistēmas funkcijas un valsts funkcionē - labāk vai sliktāk, ar panākumiem un kļūdām. Nozares strādā un attīstās, nodokļi nāk, skolas un slimnīcas strādā, viss notiek.Tomēr kļūdas ir. Šo to nepamana, šo to jaunu, ko vajadzetu ieviest, neievieš un kaut kas īsti albi tomēr nestradā.
Izdalīsim dažas pamatproblēmas, kas Latvijā ir ar labu valsts pārvaldi. Labas idejas. Kur tās idejas ir, kāpēc pēc dažādiem notikumiem skaidrs, ka to nav. Kāpēc? Kas ir ar labo ideju teicējiem - tos pieņem vai ne? Klasiskais opozīcijas, visādu domātāju un autsaideru ideju liktenis, pat ja tās ir labas, ir tāds - uzklausam, pasūtam štata klaķierus vai paši norejam gan pašu ideju, gan tās nesēju, pieliekam pie vietas, lai nekas neapdraud mūsu autoritāti, tad piesavinamies to ideju, apstrādājam ar ierēdniecisko uzslāņojumu, varbūt pat sačakarējam idejas būtību, galvenais, lai nepazīst un uzdodam par savu.
Atgriežoties pie lekcijas.
13.40 Rubenis runā par attiecībām, uzņēmumu vadību, kas nodrošina veselīgāku atmosfēru.
21.30 Atzīmē, ka var kaut ko nepamanīt, kaut ko, par to, ka domāj ka visu saproti bet nē, izrādās, ka nesaproti vis.
22.40 Svarīga ir uztvere un reaģēšana, ka var jau teikt, bet citi nesaprot. Jo neklausās. Svarīgi ir vērīgi uzmanīgi uztvert. Šis dažādā veidā tiek atkārtots laiku pa laikam. Loģiski būtu, ka notiek pārliecināšana - vai nu uztversiet paši, vai nāksies prasīt no citiem. Vēlāk Rubenis apspriež dažādu ideju iespēju tikt uztvertām un realizētām, piemin dažādas personiskas attieksmes, kas tam traucē. Lai gan ideja laba.
Rubenis piemin, ka svarīgs ir klusums un vērīgums. Jēgpilns, fokusēts, atvērts klusums. Pieļauju, ka tas ir kas pretējs tam iekšējam, gatavajam, uzpūtīgajam vērtējumam. Tas ir ieteikums - klausies, nevis uzreiz vērtē, un noraidi. It kā vienkārši.
26.36 kontakts ar sevi un kontakts ar realitāti - laikam lai saprastu, kā savu izjūtu neapzināšana traucē uztverei
29.30 Dažreiz zināšanas traucē. To apmēram varētu saprast tā - ja tu zini, kā ir, tad ko tur ko jaunu apgūt un uztvert, tā ir un viss.
30.39 Un atkal - ja es visu zinu, kas jauns vairs var notikt, ja visu zin, saruna bezjēdzīga. Jāprot atlaist ko zinu, jāvar uztvert svaigi, no jauna.
32.49 Rubenis atgādina, ka bieži cilvēki automātiski reaģē, nedomājot, vai tā vajadzēja.
34.00 Automātiskās izvēles varbūt 9 no 10 gadījumiem pareizas, bet 1 gadījumā kaut ko svarīgu palaiž garām.
36.00 Par vajadzību iziet no komforta zonas. Kopumā - pret dažādiem iesīkstējušiem uzskatiem un praksi nedomāt un neuztvert iespējams vērtīgas domas un prakses.
38. Atkarības attiecības kā traucējošš faktors. Ja nu nesaprot? Ja nu atlaiž no darba?
38.40 Ja mana uztvere ir pati pareizākā, tad ko var iemācīties. Tālāk diezgan daudz teksta par un ap spēju uztvert un attieksmi.
45.15 Saskatīt svarīgo vienkāršajā 52.50 Ne tikai ražot likumus.
54.10 Meditācija, apklust, uzmanība būt klātesošam līdz 1.21.20 par meditāciju
1.32.04 Atzīmē, ka labi ir pagātni lietot, bet nebūt atkarīgam ja gribi inovatīvu lēmumu jānonāk citā vietā pie jaunas pieredzes, kuras yev šobrīd vēl nav. Tev ir jāuzzin kaut kas, ko tu šobrīd vēl nezini. Pašā lēmuma pieņēmējā ir jānotiek pārmaiņām. Citādi atražo klišejas un vecos risinājumus.
1.37.00 No kādas perspektīvas tiek domāts, uztverts un pieņemti lēmumi. Jūtošā klātbūtne.
1.40.00 U teorijas shēma. presencing - presence un sensing
1.44.35 Par praksi atcerēties, ka kaut kad 1996. gadā tā bija, mēs tā darījām tā, vecā pieredze, zināšanas ir vajadzīgas ja neuzdrošinās sastapties ar jauno tad valdavecie modeļi vecie spriedumi mēs kaut ko izdarām automātiski un neko jaunu neieguldam paliekam distancēti, neieinteresēti, un bieži nesaprotam, kas šajā situācijā mums ir parādīts . a es zinu a es saprotu 96 gda skaidrs atkal tāpat
1.47.00 Šarmers - apstāties, piebremzēt, veidot telpu kurā ieaicināt citas perspektīvas, lai mēs varētu saprast labāk, uzdrīkstēties atlaist līdzšinējos spriedumus. ... diskusija iespējama, ja mēs giodīgi saprotam, ka visu varam nezināt. ... vērot, apzināties pieņēmumus
1.51. ja ir iepriekšēja attieksme, nav atvērts prāts un neredz jauno
1.56.00 Par ideju, ka vadītājam jābūt cietiem, atlaist, samazināt, kāda tur atvērtība. Šarmera pieeja - būtiski uzlabo 15 gadu laikā uznemumi, korporacijas, sekmigs pielietojums
2.01.20 pieļaut, uztvert, sajust... vs klausīties un uztv kā resursu, mans skaidrojums
2.10.00 Ir jāļauj nākt idejai Ir kaut kas, ko pirmajā brīdī nesaprot un prototipēt
Raksts nav pabeigts, turpinājums būs.
Latest comments
izdomāts pastāsts.
SVIESTS! Vajadzētu atkal atnaudot lohus! - Smalkā, spiedzīgā balsī teica viens no slepenās sanāksmes dalībniekiem. Pēc nekustamo krīzes iegūtie triljoni sanākušajiem pasaules ekono