Laiku pa pa laikam publiskajā telpā tiek autoritatīvi apgalvots, ka veči nedalās ar savām jūtām, klusē un tādēļ ielaiž visādas slimibas un, atšķirībā no sievietēm, vispār nerunā par jūtām, pārāk maz piedalās visādos pasākumos un sabiedriskajās appriešanās un izvairās izteikt savu viedokli. Sievietēm ar šādu komunikāciju veicoties daudz labāk. Tāpat veči nepiedalās visādu liberālu izglītības reformu apspriešanā, deleģējot to sievām un tad klasē visi draudzīgi veido grupiņas, risina kopējus uzdevumus, kur katrs jūtas interesanti un piedalas procesā, bet reizrēķins un elementu periodiskā tabula pēc tam ir jāmāca mājas. Ja vecāks vispār uztver, ka kaut kas ar to novienādošanu un interesantumu skolā ir aizgājis greizi.

Uzzīmēsim tādu ainu - viens džeks pārsvarā sieviešu sabiedrībā atļaujas pateikt, ka šis esot kādu laiku slēpis no savas otrās puses, ka nejūtas īsti labi, beidzot aizdevies pie dakteriem un tie šo esot aizsūtījuši izmeklēties, vai nav kāds vēzis ieperinājies. Otra puse esot tomēr to uzzinājusi un džeks apraksta to skatienu, ko viņa viņam veltījusi. Nav pat svarīgi, kas tur bija lasāms, svarīgi ir tas, ka džekam tas skatiens īsti nav paticis un viņš to skaidri pasaka sieviešu sabiedrībā. Sākas spriedelēšana, ka to skatiena vēstījumu džeks esot nepareizi nolasījis un slēpt savu situāciju esot bijis slikti un ko viņš vispār tur uztraucoties par niekiem, laikam vaina galvā. Tātad, ja džeks atļaujas izteikt jūtas un viņam nepiedod nepareizu domāšanu un situācijas slēpšanu un paskaidro, ka vīņš jūtas nepareizi! Protams, gan jau būs līdzjūtības un atbalsti un tie būs vairumā, bet diezgan naidīgi tiek apkarots viedoklis, ka vispār būtu iespējams pēc tāda skatiena noteikt, ko jūt sieviete, pat pieļāvuma formā ne. Tālāks šī gadījuma apraksts varbūt būs vēlāk. Pat tāda situācijā vīrieša nekorektās jūtas par nepareizu sievietes reakciju ir jāuzlabo, jāpietjūnē, lai sieviete netiktu aizvainota. reāls piemērs, ja kādu tas interesē, neko neizdomāju.

Ko es ar to gribēju pateikt. Vecis, kas atļaujas publiski stāstīt par to, kā viņš jūtas, riskē atklāt sevi un padarīt ievainojamu. Pieņemsim, ka kads Jānis vai Pēteris vairāk vai mazāk publiski paziņo, ka viņam riebjas tas, ka viņam tuva sieviete diezgan bieži neieklausās, ko viņš saka un viņš nekādi nevar panākt, lai viņa kaut ko izdara savādāk, kā pieradusi, jo viņam tā būtu labāk. Te var atcerēteis desmitiem komediju un visādu seriālu, kur uz atšķīrīgo uztveri balstīts scenārijs sagādā skatītājiem visādus jautrus brīžus. Divarpus vīru un Visi mīl Raimondu ir tipiskākie piemēri, kur sieviešu un vīriešu atšķirīgā uztvere un kvalitatīvs scenārijs un aktieru darbs sagādā skatītājiem daudz jautru brīžu un varbūt liek arī padomāt.

https://www.youtube.com/watch?v=DDPB9Efvs08

 https://www.youtube.com/watch?v=uTUTwHoA-yk

https://www.youtube.com/watch?v=SAs7Ul1G9ZA

https://www.youtube.com/watch?v=5dNDMORWgJU

Joki ir joki, bet te var pamanīt gana daudz psiholoģijas, kas  reizēm nemaz tik jocīgi neizpaužas.

Turpinājums sekos.