Liberal free zone.
http://www.raimonds1.com/434990009
Kas tad notiek, ja mēs mēģinām diskutēt par kādu būtisku jautājumu. Vai mēs varam cerēt, ka tas tiks vispusīgi apskatīts no visām pusēm, izanalizēti visi cēloņi un iztiks bez personāliju apspriešanas? Diez vai. Jāsaprot, kas moderēs to diskusiju un kas atlasīs darbojošās personas. Pie tam Latvijas gadījumā tā sauktā liberālā ideoloģija, kura 1995.gadā pieļāva eksakto noniecināšanu* vienmēr ir bijusi klāt pie izglītības sistēmas un pie valsts pārvaldes. Šī esaktā izglītības daļa jau zināmā mērā nodrošina jel kādus kritiskās domāšanas aizmetņus sabiedrībā, jo pieprasa jel kādus datus un faktus, kas nav pakļauti konjunktūrai un tādēļ ir mainīgi atkarībā no apstākļiem, ko nu vajag kuro reizi sabiedrībai iestāstīt. Pie tam zinot, kā liberāļi prot citus noniecināt un aplamāt par konservatīviem atpalicējiem un visādiem fobiem un mediji parasti ir liberāļiem labvēlīgi, nevajadzētu īpaši brīnīties, ka sabiedriskā diskusija ir zināmā mērā monopolizēta un, zinot, ka īsti neatbilst liberālās pārvaldes kritērijiem, tie gudrie, atbildīgie un radošie nemaz tā neraujas tikt pārvaldē, ierēdniecībā vai politikā. Ne viens vien ir sev uzdevis jautājumu - kāpēc tie ļaudis, kas kaut ko vada vai par kaut ko atbild, ir tik neinformēti, tik daudz ko nezina, ir tik iztapīgi, tajā pašā laikā tik pozotīvi noskaņoti pet liberālajām "vērtībām". Kāds politiķis savulaik noklausītās sarunās izmuldējās par vienu tādas pārvaldes pamatprincipu - saliksim ka tur visādus kretīnus un tad tos ietekmēsim. Tauta bija sašutusi! It kā daži notikumi pēc tam nozīmētu ko citu un šī problēma būtu atrisināta.
Varētu padomāt, ko tur kārtīgam pilsonim daudz interesēties par politiku un kaut kādu liberālismu vai konservatīvo politiku, taču ja padomā, var sameklēt visādus piemērus, kur tas tieši ietekmē reālo ikdienas dzīvi. Valsts bez atbildīgas un entuziasma pilnas pārvaldes, šādi tādi politiķi, izglītības sistēma bez kārtīgiem kritērijiem, kur VISIEM jājūtas forši, bet reizrēķinu un periodisko tabulu jāmāca mājās un demotivēti pilsoņi, kas, pamanījuši stulbu pusaudžu uzvedību, paies garām un pat nemēģinās kaut ko ietekmēt, jo negrib pēc tam skaidroties. Tā tikai liekas, kā tā ikdienas politika ir kaut kur nostāk, un uz mums neattiecas.
Konkrētiem indivīdiem, kas notic liberālajai mašinērijai, tas var bēdīgi beigties, jo tie kaut ko nebūs saorganizējuši vai paredzējuši un pēc tam ne par ko neatbildes, tik paņirgs. Kā iznāca tai libāņu izcelsmes meitenei, kas mēģināja palīdzēt bēgļiem Zviedrijā. Tāpat, kā ar banku kredītiem vai eksakto krīzi, paši tak vainigi, ka nepamanījāt. Toties paši varējāt lemt, ņemt vai neņemt to kredītu par 3 reiz pārmaksātu īpasumu bez iespējām nolikt atslēgas uz galda vai mācīties to nīsto matemātiku un fiziku, grūti taču!
http://www.iauto.lv/forums/topic/21301-latv-praktiskais-kreditetais?pnr=61
http://forums.gadaauto.lv/forums/topic/21301-latv-praktiskais-kreditetais?pnr=1
Diskusiju telpai jābūt brīvai no liberālisma, jo nav iespējams iedibināt nekādus pieturas punktus un kopējas atziņas, jo liberāļi sev netīkamas patiesības noliedz, "aizmirst" vai piedēvē citiem savus "sasniegumus". Liberālās pārvaldes, politikas un mediju gadījumā ir tā, ka tā autoritāte, citējamība, uzticamība un avotu drošums tiek mākslīgi uzturēts un, paskatoties to atklājumu vai faktu detalizētak, izrādās, ka tur ir kļūdas, pārspīlējumi, noslēpti blakusfaktori, kas jaņem vērā, kad tas fakts vai teorija der un kad neder un kad tiek uztverts nepareizi.
Klubiņa biedri dala viens otram atsauksmes, ordeņus un apbalvojumus un rūpējas par to, lai autoritāti neapšauba. Slēpts autoritārisms, darbojas demokrātijā.
Tā bija atbilde uz liberālu atsauksmi par faktiem – to galvenā pazīme esot tā drošticama pierādāmība. Tas parasti esot dokumentēts apliecinājums, piemēram, augstskolas diploms, zinātnisks grāds. Par zinātniskos pētījumiem un tajos iegūtajiem faktiem būtisks esot pētījuma metožu caurspīdīgums un tā atkārtojamība. Ja faktu nevarot pierādīt, tas esot vai nu hipotēze vai meli.
Kas attiecas uz oponentiem, tad aizmuguriski, anonīmi netīkamo autoru visādi apsaukā un liek tam visādas birkas. Te varētu līdzēt tikpat anonīma labu skaidrojošu materiālu gatavošana, kurai šī iespēja uzķēzīt autora personībai tik viegli nav iespējama. Ja meklējam kādu autoru veikumu interneta meklētājos, tad kaut kā tā sanāk, ka tie labākie, apjomīgākie un grūtāk apstrīdamie raksti vai nu vispār neparādās, vai parādās kaut kādā piektajā meklētāja lapā, toties priekšgalā ir kaut kāds anonīms uzķēzījums autora personai, kura izlasīšanai konkrētā adrese nemaz nav jāver vaļā, turpat pie adreses tas jau ir citēts. Twitter paaudze un tās paradumi. Pie viena tas parāda patērētāja līmeni, tam pietiek ar googles pirmo lapu un apšaubāmu norādi, ka autors, lūk te, ir kaut ko neveikli izteicies. Tas, ka tās labākas domas ir atrodamas trešajā lapā, pie tam meklējot citu blakustēmu, vairums nemaz neuzzina.
https://www.google.lv/ ierakstam Raimonds1
Visādos veidos tieši un aizmuguriski apkaro jel kādu norādi un ideju, la pastāv universālas zināšanas un to apguves kritēriji. Šī iemeslā dēl savišķi nemīlētas ir dabaszinātnes, eksaktās zinātnes, jo tur pastāv tāds domāšanas veids, kas relatīvisma un attieksmju piesātinātajā liberālajā vidē ir traucējošs. Liberāļiem sevisķi netīk, ja ir kaut kas kopējs, vispārēji atzīts, stabils un neapšaubīts, tas tiek nepareizi asociēts ar autoritārismu - visiem jāklausa, nekādas brīvības, nav demokrātijas un tamlidzīgi, taču tas ir ļoti slidens pasākums, jo viegli sajaukt - priekšniecība teica ar reizrēķins saka, periodiskajā tabulā rakstīts, inženiertehniskās jumta slodzes likumos maksimā noteikts un tamlīdzigi. Latvijas prakse to pierāda jo koši.
Kāda tad ir tipiska diskusija, kur oponenti šim pasaules uzskatam mēģina pierādīt, ka ar šādu ideoloģiju tiek pielautas nopietnas kļūdas valsts pārvaldē un mēģina tās analizēt.
Latvijas neseno laiku vēsturē liberālismu var asociēt ar dažādiem jaunievedumiem, kas tik viss esot kārtīgai valstij jāievēro, lai varētu saukties par īstu demokrātiju. Liberāļi uzstājas kā īstenās, pareizās demokrātijas principu zinātāji un ieviesēji praksē.
1. Ietekme uz izglītību. Eksaktā izglītība. Sīkie ir gana gudri, lai izlemtu, vajag to viņiem vai ne. Tas, ka viņu zināšanas, spriestspēja un nākotnes prognozes ir aplamas nevienu neinteresē. Rezultāts - puse atbirst pirmajā kursā no dažām eksaktajām programmām, valsts apmaksātas studiju vietas nav piepilditas, darba devējiem nav kvalificētu darbinieku, valstij nav augstas pievienotas vērtības radīto nodokļu.
www.izv.lv/informacija-par-skolu
http://www.niid.lv/sagatavosanas_kursi
Visādi jauninājumi, kritēriju novienādošana, interesantumi, tusiņi, skolotājs - komediants, kas taisa interesantumus , lai arī tiem, kas ne jēdza, ne jēgs tos eksaktos, būtu interesanti. Zināšanu kritēriju nojaukšana. Visādas Karlīnes grāmatas un tamlīdzīga šņaga.
2. Ietekme uz medijiem. Liberālismam netīkamu viedokļu noriešana un noniecināšana.
3. Nekustamo krīze, kredīti. Valsts neierobežo bankas, informacija un prognozes ir ierobežotas, mediji neveic savu funkciju, bankas uzstāda noteikumus, atslēgas pārvērtētam un nesamaksājamam īpašumam nolikt nevar un tikt brīvs no parādiem nevar. Tauta pelna naudu ārzemes, lai nepakastu ieķīlātās majas. Tā kā viņi nav Latvijā, nodokļi neienāk.
4. Ietekme uz valsts pārvaldi. Politkorektu, paklausigu un konformistisku personu atbalstīšana un patstāvīgu, domājošu un atbildīgu ierēdu un politiķu noriešana.
Paņemsim kā piemēru faktu, ka ir notikusi eksaktās izglītības noniecināšana, tīni pirms 20 gadiem izlēma, ka var nemācīties eksaktos un tagad valstij ir nopietnas problēmas. Būtībā tā ir liberālās politikas standartsituācija - neinformētam cilvēkam pateica, ka viņš ir gudrs un var pats lemt (nemācīties eksaktos, grābt 3x pārmaksātus kredītus uz sliktiem nosacījumiem, neapmācīts strādāt bīstamā darbā ), tas sataisīja problēmas sev vai citiem, padomdevēji notinās malā un ar PR un praktiskās psihloģijas metodēm traucē notikušā analīzi un projicē vainīgos.
Pieņemsim, ka tiek skaidrots atkal un atkal, kā radas šī problēma ar eksakto izglītību. Kad esi jau desmito reizi atgādinājis, pierādījis, pieklājīgi vienojies, ka, nu ziniet, ir tāda problema un liberāļu ideologu ietekmētie pat ir augstsirdīgi piekrituši, nu jā, ir, bija slikti tā darīt un to matemātiku nemācīties, tas jau negarantē, ka pēc pāris nedēļām vai mēnešiem citā tēmā šitas atkal sāksies no jauna, atkal nezinās un izliksies, kā tad, vai tad ir tāda problēma, jā, nu pasaki, nu, kur tad ir tā problēma! Liberālais diskusiju vešanas veids! Pa riņķi! Pierādi atkal, ka 2x2 =4 Un proti, pierādījumi neefektīvai liberālajai politikai atkal un atkal ir jāanalizē un nekādi nevar jaunā diskusijā startēt no tās vietas, ka tas ir pierādīts un to vairs neviens neapšauba, arī liberāļi ne. Nekādi!
Pie tam ideoloģijas ietekmētie netver kontekstu! Tādējādi sanāk, ka var kārtējo reizi kaut ko stāstīt - nu ko viņš atkal par to pašu. Nu bet tu taču neatceries vai izliecies, ka neatceries, ko tev pirms nedēļas izskaidroja un pat piekriti, teici, ka saprati. Tu taču atkal tīšām "aizmirsi", jo kaut kādos liberāļu kursos esi apguvusi diskutēšanas mākslu un tur nekas konkrēts nav jāzin, viss ir relatīvs, rakstam un runājam, ko gribam, viss ir un nav patiesība reizē, tādas absolūtas patiesības nemaz nav, vai ne! Vakar tā bija patiesība, šodien pamainījās publika, citi lobiji, citi politiskie spiedieni un ietekmes, tagad ir citas patiesības! Liberālā puve!
Tādējādi ne pie kādas diskusijas ar liberāļiem ne pie kādas patiesības nonākt nevar principā, jo nav jau nekādu patiesību, kas ir kopējas, viss plūst, viss mainās, atkarībā no situācijas!
Pie tam, diskutējot ar liberālo uzskatu pārstāvjiem, ir demotivācija jel ko stāstīt un kārdinājums atstāt tos savā taisnībā un pareizumā, jo tās neizpratnes, nevēlēšanās izprast un mediju manipulāciju dēļ neviens negrib neko skaidrot un informēt. Viltīgs liberāļu triks. Dabiski rodas doma - kam man to vajag, tāpat nories, lai domā paši kā nu māk. Tad jau sanāk, kā liberāļi nomanipulēs un uz kādas informācijas bāzes tos secinājumus izdarīs, tā būs. Ar to vienkārši ir jārēķinās un jātiek tam pāri.
Liberālie uzstādījumi kaut kādā veidā ir klātesoši visur, kur tiek pieļautas kļūdas un nenotiek to apzināšana. No vienas puses, tas ir traģiski, kauns par valsti, bet arī diezgan komiski, kā tie pārvaldes principi nenodreb ne nieka, lai kas notiktu un vienīgā liberālā patiesība paliek nesatricināma.
Un mums nekādus ļaundarus nevajag, mēs paši gandrīz nesen izblamējāmies un uzgāzam prezidenta pilī ciemiņiem lustru uz galvas.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/02/10/rigas-pili-peksni-nokrit-lustra
https://twitter.com/Nepareizais/status/829691767578451970
Padomāsim par ļoti vienkāršu un reizē simbolisku piemēru - par prezidenta pils degšanu, applūšanu un to lustru, kas nogāzās dažas stundas pēc tam, kad pilī bija augsti viesi. Paveicās izsprukt no skandāla. Labi meistari un inženieri parasti neko tādu nepieļauj, tomēr notikušais liek domāt, ka tie labie un atbildīgie vai nu tur nav bijuši, vai kaut kādi bezatbildīgie ir visu salaiduši grīstē. Kā viņi tika pie iespējas kaut ko darīt vienā no valsts simboliem - prezidenta pilī un kā sanāca tā, ka jau pēc pirmās kļūdas - ugunsgrēka bēniņos, netika izdarīti būtiski secinājumi.
Būtiski secinājumi ir kaut kas vairāk par atziņu, ka montētājs Pēteris smēķēja bēniņos vai darīja kaut kādus darbus, pēc kuriem vajadzētu pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Būtiski secinājumi attiecas uz pārvaldi, uz procesu kontroli, uz darbu vadīšanu un pareizu attieksmi.
Kāds tad ir atbildīgs meistars, pārvaldnieks, inženieris, procesa pārraugs? Mēs droši vien visi zinām tādus cilvēkus, pie kuriem ir rinda, pakalpojumi ir dārgi, prasības pret darba vidi un materiāliem ir augstas, tur būs principi, noteikumi un būs pareizi un nepareizi, nevis ierastā izplūdusī politkorektā žļurga, ka var būt tā un var būt šitā. Tāds cilvēks neliks nekvalitatīvus ķīeģeļus, neekonomēs uz vadiem un griestu lustrai pārliecināsies, vai tā skrūve ir pareizi iestprināta, pat ja vajadzēs nokalt apmetumu ar ģipša rozītēm, lai visu sataisītu pareizi un sakasīties ar darbu vadītāju vai pasūtītāju.
Daudziem viņi nepatīk, jo baltu sauc par baltu, melnu sauc par melnu, materiālus ieraut nevar, tievākus vadus, lētākas trubas, nocenotus materiālus realizēt viņu projektos nevar. Strādniekam būs jāstrādā pareizi, nevis kaut kā, saviem priekšniekiem viņi var pateikt, ka šitas projekts ir nepārdomāts un izlabot to kau ko maksās, paies kāds laiks, bet tad būs droši un pareizi. Ja šefs uzstās uz ekonomiju, termiņiem, kas ietekmē kvalitāti, tad viņi var arī atteikties realizēt tādu projektu, Ļoti daudziem tādi nepatīk, bet daudzi grib drošu pili, labu izglītību, lielas pensijas un vēl visu ko, kam pamatā ir pareiza attieksme, nekas cits. Tādi cilvēki nodrošina atbildību, kvalitāti un ilgtspēju, pieprasot principus, atbildību un noteiktu precizitāti bez pielaidēm un liberālā relatīvisma. Tas attiecas uz šāda tipa cilvēkiem, kas strādā attiecīgajās nozarēs un pārvaldē.
Šeit iezīmējas zināms duālisms. Gribam labi dzīvot, bet paši šādus te gudrīšus, principiālos, atbildīgos, kārtības pieprasītājus īpaši neciešam. Tādu pils nebūšanu piemēru var mierīgi parnest uz citām dzīves situācijām. Piemēram izglīībā. Arī šajā nozarē individuālas (v)ērtības tiek vērtētas augstāk par talantu attīstīšanu un valsts potenciālo labumu no tā. Lliberālais domāšanas veids traucē apzināt īstos cēloņus. Vispirms ir jāatzīst liberālā pasauluzskata kļūdas. Tad ir jāveido vide, kur tā puve vairs nevar iemesties.
Tad ir jānomaina pārvalde un tās principi. Mediju kontekstā - jābūt normālai informācijai un diskusijai, nevis jāargumentē pret personu un tad būs tie labie rezultāti.
Par to pils lustru, man, piemēram, ir kauns par valsti. Par valsti, kuras ierēdņi nevar izdarīt secinājumus pēc degšanas un plūdiem tajā pašā pilī. Tas jau ir simboliski! Tiem bija jābūt pārvaldes kvalitātes secinājumiem. Sačakarēta ir mācīšanās no SAVĀM kļūdām.
Pie tam pārvalde mēģina ieviest šādu modeli - nu labi diskutējiet, dodiet idejas, liberāļi ērti sēdēs siltos krēslos, viņiem tik pienesīs risinājumus, viņi lems, ko izmantot, ko ne un ja, gribēs, virtuāli apspļaudīs risinājumu autorus un iztēlos tos par saviem sasniegumiem liberālas pārvaldes ietvaros. Kļūdas neatzīs un čakarēs valsti.
Par eksakto - informācijai.
http://www.vana.llu.lv/aktualitates?op=raksts&id=10039
2005.gads http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/315805-nolemtie_studenti
Par bankām un nekustamo krīzēm - Handelsbank 1992.
https://www.bank.lv/komentari/403-publikacijas/averss-un-reverss?limit=10&start=100
Nekustamā īpašuma tirgus "bums" un tā ietekme uz tautsaimniecību
Risto Herrala
(Risto Herrala)
Somijas Bankas (Suomen Pankki)
Monetārās politikas pārvaldes ekonomists
par HIV - www.reuters.com/article/us-aids-usa-idUSTRE68M3H220100923 vienā titru rindiņā VALSTS TV, nekāda sižeta, nebūs politkorekti, jo stāsts ir par gejiem, vēl ļaunāk - par afroamerikāņiem un skaitļi rasēm atšķiras
www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/347615-piektdala_geju_asv_ir_inficeti_ar_hiv
pēc dažiem gadiem tas pats Latvijā
www.tvnet.lv/zinas/latvija/462647-latvija_pastav_koncentreta_hiv_epidemija_homoseksualu_cilveku_vidu
Un visās tajās temās ir liberālais komponents, kas stāsta kaut ko citu, ka krīze nebūs, ka heteroseksuāļi inficēti vairāk un tā nav geju slimība, neskaidrojot kontekstus, procentus un attieksmes problēmas. Protams, ka HIV infekcija nav tikai geju slimība, bet tie procenti kaut kā netiek apspriesti, jo nebūs korekti patiekt, ka tajā vidē, teiksim tā, ir vairāk procentuāli inficēto vai, dies pasarg, politkorektajā vidē pateikt, ka afroamerikāņi mazāk zin savu statusu un ir vairāk inficeti. Diskiminācija un naida runa!
www.reuters.com/article/us-aids-usa-idUSTRE68M3H220100923
Arī bēgļu problēmai ir sakars ar liberālismu un tam atkal ir sakars ar visu ko citu. Kopējā iezīme - muļķot tautu, neinformēt un pasludināt abstraktas tiesības dominanci pār loģiku. Pieļaut neloģisku un nepārdomātu lēmumu izraisītas problēmas un pēc tam traucēt to loģisku analīzi.
www. tvnet.lv/zinas/arvalstis/593295-patveruma_mekletajs_beglu_centra_zviedrija_nodur_ta_darbinieci
Zviedrijas gadījums - konkrētos un praksē notiekošos gadījumos tā liberālā peieja, visi vienlīdzīgi, visi visu drīkst un var, visi var pietiekties un darīt sazin ko - ka tā pieeja nav īsti pareiza vai vismaz diskutējama un konkrētam individam pat bīstama. Atrunas pēc tam ir - pati vainīga. Konkrētai personai tas izradījās kaitīgs, informācija un iemaņas darbam ar bēgļiem nepietiekamas un Zviedrijas pārvalde pieļāva viņai nokļūt šādā situacijā. Viss pareizi - liberāļi organizē ballīti, viņu noteikumi, vairāk vai mazāk paredzams konflikts un bēdīgs rezultāts.
Tur ir jābūt "labai" greizā humora izjūtai, lai kaut kāda policista, speciālā pusaudžu pedagoga vai kriminālā psihologa vietā tur būtu jauna meitene ar, iespējams, dažām pusaudžu uzvedības pazīmēm un reakcijām uz stresu. Ir nepārbaudīta informacija, ka šī meitene bijusi libāņu izcelsmes un ar psihologa izglītību. Ja tā, tad kādus 2 cilvēkus visvieglāk sanaidot un ievest konfliktā, es teiktu, ka austrumu izcelsmes meitene Zviedrijā bēgļu centrā, grāds psiholoģijā, pašapziņa līmenī, demokrātiskie refleksi arī, pretī sēž austrumu izcelsmes ekonomiskais vai kara bēglis ar ļoti konkrētas kultūras ieskatiem par sievietēm, ar maldiem, ka te visu dos par velti, bet nedod vis un attiecīgu vilšanos, vai ar pēctraumas stresa traucējumiem.
Ir pirmajā desmitniekā. Viņi taču sievietes ne par ko līdzvērtīgu neuzskata un te viņam kaut ko vajag un viņa saka, kā ir pareizi.
Tas bēglis ir saklausījies sviestu, ka šite viņam dos skuķus, dzīvokli, mašīnu un kabatas naudu. Vai varbūt kaujinieki viņam apšāvuši visu ģimeni, viņam ir kaut kādas tradīcijas, aizspriedumi, stress, pēctraumas sindroms, sazin kas. Un te, laimes zemē, viņam kaut kāda skuķe mācīs dzīvot.
Tas ir mans pieņēmums, apmēram zinot sabiedrisko politiku dažās valstīs. Es pat pieļauju, ka tur ir bjiusi apmēram šāda diskusija - ar tiem bēgļiem vajadzētu nodarboties iekšlietu ministrijai. Jā, es saprotu, kāpēc, bet tad jau izskatīsies, ka mēs viņiem neuzticamies un viņi te nav gaidīti. Vēl pieņemams variants būtu, ka oficiāli ir viena informācija, bet neoficiāli ir reāli apmācīti cilvēki, neafišējot iekšlietu darbinieku piedalīšanos. Objektīvi vērtējot ar smago kontingentu nestrādā jaunas meitenes bez pieredzes.
Ja politkorektu apsvērumu dēļ mēs sabiedrībā korekti stāstām, cik visi cilvēki vienādi savās tiesībās un cik viņiem viss pienākas, tad reālā pasaulē, mēs izmantojam loģiku un pieredzi un rēķināmies ar reālās pasaules likumsakarībām.
Liberālisms un vellkomisms reizēm inficē loģiskos argumentus un es varu iedomāties, kā tur kādā sanāksmē pieslējās kājās kāds vecs sakārnis ar pieredzi tajos imigrantu rajonos vai bēgļu tranzīta punktos un kaut ko netoleranti muldēja, ka ar tiem zēniem vajadzētu strādāt policijas apmācību saņēmušām personām un tas vecis tika turpat nokaunināts un padzīts.
Var pieņemt, ka tā meitene bija kādreizējo emigrantu izcelsmes un, nesaņēmusi nekādu psihologisku apmācību, tikai politkorekto jābūtības mācību, ne gluži pareizi atbildēja kādam no tiem bēgļiem uz viņa rupjībām vai ko tādu. (tomēr bijusi psihologa izglītība, vai tieši darbā ar smago kontingentu nav zināms, pie tam austrumu izcelsme un jauniba ir riska faktors konkretajā situācijā)
Un nevienam no tiem organizatoriem par šito nekas nebūs, viņi ir pieraduši visu samiernieciski un politkorekti noļurināt savā stilā. Tā gadījas, nu! Mediji arī tik ziņos par faktu, ja atļaus, neko vairāk nemeklēs.Tā ka tik nevainīgs tas politkorektums, liberālisms un velkomisms nemaz nav.
Nīstie heteroseksuāli baltie konservatīvie būtu prātīgi un būtu tam amatam uzlikuši kaut kādus kritērijus un viņa nemaz netiktu pie svešas ticības, svešu paradumu, iespējams, nupat no kara zonas nākušiem bēgļiem, kaujiniekiem vai ekonomiskajiem bēgļiem.
Turpinājums sekos
------------------
fragmenti, idejas, piezīmes
Vislabākais mārketings ir liberālais - sataisa konkrētus mēslus, citus iztēlo par vainīgiem un vēl organizē ballīti (sabiedrisko domu). Ja nu par plašāku kontekstu uztveršanu un piederību liberālajam pasauluzskatam, tad tas šo uztveri nekādi neuzlabo. Pie tam nav jau arī sajūtas, ka šādi konteksti būtu jāuztver.
Liberālas revolucionāras pārliecības piemers ir - tiklīdz parādās daži būtiski vārdi vienā teikumā - sieviete, citādas tiesības, iespējas kā vīrietim, tā viss, širmis un nekas vairs nenonāk līdz uztverei.
Olšūnu donēšanas gadījumā sabiedriskā diskusija ir galēji primitivizēta un tā nedrīkst pieņemt nekādus lēmumus. Veči var, dāmas nevar, taisnības nav, tagad būs. Lēmumi, kas pieņemti uz tādas bāzes nevar būt kvalitatīvi.
Papardes zieda brīnišķīgie panākumi ir redzami šeit
Pašlaik Latvija ieņem 2. vietu Eiropas Savienībā (ES) pēc jaunatklāto HIVgadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī 1. vietu ES pēc jaunatklātoAIDS gadījumu skaita, kad slimība tiek atklāta tās pēdējā stadijā.
Varbūt vajag vienreiz izvērtēt visus tos procesus, kur jebkādā formātā ir aktīvi piedalījušies liberāļi, vienlīdzīgo tiesību aizstāvji, genederisti un Zviedrijas pārvaldes modeļa fani un saprast, ka ne viss mums der.
Kopējais tā sauktais liberālais modelis ir - katrs pats var izvēlēties, ko darīt. Informēšana nav nepieciešama, katrs informēsies, ja gribēs, ja sanāks kādas sekas, pats vainīgs. Tas, ka tas sekas būs tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai, nevienu neinteresē.
Lai kur būtu klāt liberāļi ar savu mediju, pārvaldes un tiesību izpratni, viss gala beigas kaut kā beidzas sūdīgi.
---------------------------------
Ja gribam Atmodu un labāku nakotni Latvijai - bez liberāļiem un viņu teorijām un praksēm. Sačakarēs jebko.
konkrētai perosnai tas izradījās kaitīgs, informācija un iemaņas darbam ar bēgļiem nepietiekamas un Zviedrijas pārvalde pieļāva viņai nokļūt šādā situacijā.
Tāpat ka pamuļķim tīnim - kam man matemātika, ja es to negribu.
Tāpat, kā kredītņēmējam - pelnu tūkstošus celtniecībā, jāpaņem pļavas māja un x5 uz krīta!
Tāpat, kā varēja sanākt neinformētai sievietei ar to olšūnu donēšanu.
Neinformēti vai daļēji un vienppusīgi informēti lautiņi, problēmas un liberāļi tik skatās no malas. Paši vainīgi, pašu izvēle.
Kur liberāļi, tur juceklis, nezināšana, neapdomīgas izvēles un problēmas.
Te ir redzams, ka vajag sabiedrisku diskusiju, kur jebkāda liberālisma ietekme un teorijas nebūtu. Jo ar apsaukāšanos, provokācijām, birku karināšanu un faktu sagrozīšanu var jebkuru jautājumu pārvērst absurda teātrī.
Jāpiestrādā pie terminoloģijas, jo viss, kas Latvijā pa šiem gadiem sadarīts šķērsām jau nu gluži nebūs tikai liberālisma iedvesmots, daļu paši bāleliņi ar savu muļķību sastrādājuši. Eksakto izglītības līmeni gan pilnīgi noteikti sačakarēja liberāļi.
Jebkura gadījumā visur, kur pēc notikušā uzrodās jautājums - kā kaut ko tādu varēja izstrādāt un kā neviens to nepamanīja un kā sķērsām tas tiek skaidrots - tur jālūkojas pēc liberālajiem padomdevējiem un sabiedrības domas kūrētājiem. Izglītības sistēmā noteikti un sabiedriskās politikas jomā arī.
Tipiska liberāļu pieeja izvēlēties galējos piemērus.
Liberālisms pēc savas būtības defomē informācijas telpu un izceļ sev labvēlīgus pētījumus un rezultātus.
Es esmu par informētu un daudzmaz sagatavotu patērētāju, vēlētāju, jaunu vai vecu sievieti vai vīrieti, skolnieku vai studentu, kas zina savas izvēles sekas, nevis politkorektu liberālismu. nelasa, ko raksta.
liberāļi to pasauli ar savu ideoloģiju var samaitāt. visu spektru! Skatīt d atklāsmes par liberāļiem. Pret ko tur var iebilst, viss pareizi.
-----------
Tas jo sevišķi pierāda, kāpēc diskusiju telpai jābūt brīvai no liberālisma - nav iespējams iedibināt nekādus pieturas punktus un kopējas atziņas, jo liberāļi sev nentīkamas patiesības noliedz, "aizmirst" vai piedēvē citiem savus "sasniegumus".
Labi, kas kopīgs pensionāram, kas īsti netver ilgtermiņa politikas efektus un TP Kalvīša otrreizējo atnākšanu un trekno gadu politiku ar pajaunu Zviedrijas pilsoni un jaunu Latvijas sievieti, kas ir sajūsmā par tiesiskuma un vienlīdzības uzvaru?
Liberalisma termisn apts apr sevi ir visi plass, varetu but, ak ats ir jāpapildina, tomēr tas ir ļoti ērts modelis, kas diezgan labi izskaidro notiekošo. Iespējams, ka tas termins ir jāpapildina, piemēram, pārprasts liberālisms, vai nevietā piemērots liberālisms vai lokālais Latvijas liberālisma paveids.
Ar ko pēc rezultāta un pārvaldi, būvniecibu, izglītību, tautas veselību, konkurētspēju atšķiras sovoka ietekmētais mutes turētājs vai liberālo mediju sazombēts, apspļaudits vai iebaidīts mutes turētājs ar to ka neko neiebilst un viss notiek, kā notikdams?
Kam ir pareizās patiesības monopols? Vai autsaideram ir jālabo liberāļu sastrādātais par velti. Pat padomi nav jādod. Var rakstīt, skatīties, cik tā puve ir tālu un pat apmēram nojaust nākošās kļūdas. No vienas puses, tas ir traģiski, kauns par valsti, bet arī diezgan komiski, kā tie pārvaldes principi nenodreb ne nieka, lai kas notiktu un vienīgā liberālā patiesība paliek nesatricināma.
* Rīgas Tehniskas Universitātes rektors Knēts radio: Tā ir viena no tām lietām, kas nāk no deviņdesmito gadu sākuma, kad pieņēma lēmumu, starp citu, kā saka, tas atbildīgais, kas to izdarīja bija Andris Piebalgs, toreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka skolēni paši pēc devītās klases var izvēlēties, uz kurieni viņi grib iet un tajā laikā profesionāli tehniskā orientācija bija tāda, uzskatīja, nu tas ir kaut kas otrsķirīgs, tas nav vajadzīgs, visiem vajag vidējo izglītību, visi ies mācīties vidusskolā, un, ejot mācoties vidusskolā, viņiem bija jāpasaka, kurā virzienā viņi mācīsies un tad izrādījās, ka lielākā daļa grib sociālās zinātnes, juridiskās zinātnes, visādas tādas jomas, kas ir ļoti vajadzīgas, ļoti interesantas, neapšaubāmi, bet, ja lielākā daļa, ja no 100 cilvēkiem 90 aiziet uz turieni, jeb vēl vairāk, tad tas vairs nav labi - un tā rezultātā mēs nonācām pie situācijas, ka vienkārši nav augstskolas beidzēji, kuri var potenciāli pretendēt uz iestāšanos tehniskajā universitātē, jo mēs ņemam, iestāšanas mums ir... Streips: Vidusskolas beidzēji, vārdu sakot.... Knēts: Vidusskolu beidzēji. Mums vajag matemātiku uz fizikas eksamenu kārtot un liela daļa bija tādi, kas nebija matemātiku kārtīgi mācījušies un arī fiziku ne, vinus laida cauri, jo viņi gāja, kā saka ....mācīsies par juristiem visi un, nu izdevās, izdevās pārliecināt valdību, valdība pieņēma lēmumu, ka bez diviem obligātajiem, tātad latviešu valodas un svešvalodas, ir trešais, obligātais centralizētais, tagad matemātika, un pagājušais gads bija pirmais, kad mēs uzņēmām šos, kas jau tos trīs gadus ir mācījušies pastiprināti to matemātiku. Nu, ļoti labi bija, kā saka, tie rezultāti no vidusskolām, kaut gan, ja tā skatās, kā tad viņi izskatījās reāli, kad viņi nāca pie mums un kārtoja pirmo sesiju, tad nu apmēram daudz neatšķīrās no iepriekšējiem - bija tie, kas izkrita eksāmenos, bija tie, kas mācījās labi, bet nu mēs ceram, ka uz priekšu, kā saka tas uzlabosies, jo vajadzēja steidzīgi vidusskolās sameklēt labus matemātikas skolotājus, tāpatās, kā valodas skolotāju trūkst, tāpatās trūkst arī matemātikas skolotāju un fizikas skolotāju.
------
Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts:
Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie
20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki
(nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.
Jansone: Tā
ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja
un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās
palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem
priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr
viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā.
Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas
noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau
nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas -
tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs
programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu
šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.
Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...
-------------
alkatības un lētu spekulāciju sagūstītajai jaunburžuāzijai bija nepieciešama skola, kas ražo subjektus, kuriem jāaizpilda vietas fabrikās un kantoros. Šajā skolā Dievu aizstāja ar zinātnei līdzīgu domāšanu. Skolnieku prātā tika iedzīvināts jauns, fabrikai nepieciešams priekšstats par laiku un telpu, kas sadalīts maziņos, precīzos un viegli kontrolējamos gabaliņos. Skola, kas fabricē subjektus, nedod cilvēkam pilnīgu zināšanu sistēmu, kas ļautu domāt brīvi un neatkarīgi. No šādas skolas labākajā gadījumā iziet “kārtīgs pilsonis, darbinieks un patērētājs”. Šo funkciju veikšanai tiek atlasīts zināšanu krājums, kas cilvēkus a priori saliek pa plauktiņiem. Šo zināšanu dabiskais nesējs ir masas cilvēks, kas apgādāts ar zināšanām, kas nepieciešamas kontrolējamu operāciju izpildīšanai. Tas ir pašapmierināts, snobisks cilvēks, kas sevi uzskata par izglītotu. Patiesībā viņš ir izglītots tikai tik, lai kalpotu par skrūvīti vai “speciālistu”. Juris.
-----------------
http://apollo.tvnet.lv/zinas/skoleni-soka-matematikas-eksamens-bijis-parak-gruts/453782
2.daļas 6.uzdevums.Konkursā „Erudīts” piedalījās astotās un devītās klases skolēni. Katra klase darba
noformēšanai saņēma 30 papīra loksnes. Katrs astotās klases skolēns saņēma
par
1 loksni mazāk nekā katrs devītās klases skolēns. (10 punkti)
Lokšņu skaita apzīmēšana katram 9.klases skolēnam – 1 p.
Skolēnu skaita izteiksmes 8. un 9.klasei uzrakstīšana – 2 p.
Vienādojuma sastādīšana – 1 p.
Saucēju vienādošana un kvadrātvienādojuma iegūšana – 2 p.
Kvadrātvienādojuma atrisināšana – 2 p.
Nederīgās saknes atmešana
– 1 p.
Otra prasītā lieluma aprēķināšana – 1 p.
x skolnieki 8.klasē (25-x)skolnieki 9.klasē, jo kopā 25 skolnieki
30/x loksnes katram 8.klases skolniekam, 30/(25-x) loksnes katram
9.klases skolniekam
katrs 8.klases skolnieks saņem par 1 loksni mazāk 30/x = 30/(25-x) -1
Labajā izteiksmes pusē vieninieku uzrakstam kā (25-x)/(25-x) un tad 30/x = (30-(25-x))/(25-x) tālāk
30/x = (5 +
x)/(25 - x) sareizinam krustiski un dabū kvadrātvienādojumu x kvadrātā + 35x -750 =0
no tā x=15 15 skolnieki 8 klasē, tad 25 - 15 = 10 skolnieki 9.klasē, 30/15 = 2lapas un 30/10 = 3lapas
Klases 3-5 labajiem skolniekiem šitādi
uzdevumi bija jārisina, klases vidējiem skolniekiem bija jātiek līdz skolnieku un lapu skaita izteiksmei.
Prastais risinājums - 30 dalās ar 2,3,5,6,10,15. Kuri 2 skaitļi dod summā 25 - taču laikam 10 un 15.
Ja labie
skolnieki šādu neatrisina, tad tādi nav risināti un skolnieks nesaprot, ka tādi vienādojumi ir jāstāda teksta uzdevumiem. varbūt tādus nerisina aplamas metodikas dēļ, varbūt, lai neaizvainotu masas, varbūt, lai biezie nejustos aizvainoti, nezinu.
Latest comments
izdomāts pastāsts.
SVIESTS! Vajadzētu atkal atnaudot lohus! - Smalkā, spiedzīgā balsī teica viens no slepenās sanāksmes dalībniekiem. Pēc nekustamo krīzes iegūtie triljoni sanākušajiem pasaules ekono