Stambulas konvencija - pilns teksts latviešu un angļu valodā.
The official languages of the Council of Europe are English and French ( Article 12 of the Statute of the Council of Europe). Only the treaties published by the Secretary General of the Council of Europe, each in a separate booklet of the "European
Treaty Series" (ETS) continued since 2004 by the "Council of Europe Treaty Series" (CETS), are deemed authentic. The translation presented here is for information only. Oficiāls
ir angļu un franču valodā rakstītais dokuments. Šis tulkojums latviešu valodā ir tikai informatīvs teksts. Angļu valodas teksts tepat pēc latviešu teksta.
Stambulas
konvencija.
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras parakstījušas šo konvenciju,
atsaucoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ELS Nr. 5, 1950)
un tās protokoliem, Eiropas Sociālo hartu (ELS Nr. 35, 1961, pārskatīta 1996 gadā, ELS Nr. 163),
Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (EPLS Nr. 197, 2005) un
Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo
izmantošanu un seksuālo vardarbību (EPLS Nr. 201, 2007);atsaucoties uz šādiem Ministru komitejas ieteikumie
m Eiropas Padomes dalībvalstīm:
Ieteikumu Rec(2002)5 par sieviešu aizsardzību
pret vardarbību, Ieteikumu CM/Rec(2007)17 par dzimumu līdztiesības standartiem un mehānismiem, Ieteikumu CM/Rec(2010)10 par
sieviešu un vīriešu lomu konfliktu novēršanā un atrisināšanā un miera veidošanā un citus attiecīgos
ieteikumus; ņemot vērā to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek noteikts aizvien vairāk svarīgu normu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm;
ņemot vērā Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām
tiesībām (1966), Starptautisko Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966), Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu
(„CEDAW”, 1979) un tās fakultatīvo protokolu (1999), kā arī CEDAW komitejas Vispārējo ieteikumu Nr. 19 par vardarbību pret sievietēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām
(1989) un tās fakultatīvos protokolus (2000), un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2006);
ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (2002);
atgādinot par starptautiskajiem humanitāro tiesību
pamatprincipiem un it īpaši IV Ženēvas Konvenciju par civilpersonu aizsardzību karadarbības laikā (1949) un tās I un II papildprotokolu (1977);
nosodot jebkādu vardarbību pret sievietēm
un vardarbību ģimenē;
atzīstot to, ka galvenais veids, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana;
atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm
liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē
sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība;
atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm, kas ir ar dzimumu saistīta vardarbība, ir strukturāla, un to, ka vardarbība pret sievietēm ir
viens no svarīgākajiem sociālajiem mehānismiem, kura dēļ sievietes ir spiestas pakļauties vīriešiem;
ar dziļām bažām atzīstot to, ka sievietes un meitenes bieži tiek pakļautas tādiem nopietniem vardarbības veidiem kā vardarbība
ģimenē, seksuāla uzmākšanās, izvarošana, piespiedu
laulības, noziegumi, kas izdarīti, aizstāvot tā saukto „godu”, un dzimumorgānu kropļošana, un šāda vardarbība ir sieviešu un meiteņu cilvēktiesību būtisks
pārkāpums un galvenais šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai;
atzīstot to, ka bruņotu konfliktu laikā joprojām no tiek tādi cilvēktiesību pārkāpumi, kas skar civiliedzīvotājus, īpaši sievietes, proti, plaši
izplatīta vai sistemātiska izvarošana un seksuālā
vardarbība, un to, ka gan konfliktu laikā, gan pēc tiem ir iespējama plaša apjoma vardarbība, kas saistīta ar dzimumu;
atzīstot to, ka sievietes un meitenes, salīdzinot ar vīriešiem, ir pakļautas lielākam ar dzimumu saistītas vardarbības riskam;
atzīstot to, ka vardarbība ģimenē nesamērīgi
skar sievietes un ka arī vīrieši var kļūt par upuriem vardarbībai ģimenē;
atzīstot to, ka bērni ir vardarbības ģimenē upuri,tostarp arī liecinieki vardarbībai ģimenē;
tiecoties izveidot tādu Eiropu, kurā nebūtu
vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, ir vienojušās par turpmāko.
I nodaļa - Mērķi, definīcijas, līdztiesība un diskriminācijas aizliegums, vispārējie pienākumi
1 pants - Konvencijas mērķi
1 Šīs konvencijas mērķi ir šādi:
a aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un
vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust;
b
sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu
faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sievietēm neatkarību;
c izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus,
lai aizsargātu visus upurus, kas
cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas
vardarbības upuriem;
d veicināt starptautisku sadarbību,
lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību
ģimenē;
e nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām, lai tās
varētu efektīvi sadarboties, izmantojot vienotu pieeju vardarbības
pret sievietēm un
vardarbības ģimenē izskaušanā.
2 Lai nodrošinātu to, ka šīs Konvencijas dalībvalstis efektīvi īsteno Konvencijas noteikumus,
šī Konvencija paredz īpašu uzraudzības
mehānismu.
2 pants - Konvencijas darbības joma
1 Šī Konvencija attiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, kas
nesamērīgi skar sievietes.
2
Konvencijas dalībvalstis tiek mudinātas piemērot šo Konvenciju visiem upuriem, kas cietuši
no vardarbības ģimenē. Konvencijas dalībvalstis, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus,
īpašu
uzmanību pievērš sievietēm, kuras kļuvušas par upuriem vardarbībai, kas saistīta ar
dzimumu.
5
3 Šo konvenciju piemēro gan miera, gan bruņotu konfliktu laikā.
3 pants - Definīcijas
Šajā konvencijā:
a ar terminu „vardarbība pret sievietēm” tiek saprasts cilvēktiesību pārkāpums un
sieviešu
diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus,
kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku
kaitējumu vai ciešanas,
kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu
brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai
privātajā dzīvē;
b ar terminu „vardarbība ģimenē” apzīmē visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai
ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai
esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo
vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri;
c ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās
lomas, uzvedība, nodarbošanās un
īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem;
d „ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm” ir vardarbība, kas
vērsta pret sievieti
tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība, kura nesamērīgi skar sievietes;
e ar terminu „vardarbības upuris” apzīmē fizisku personu, kas pakļauta a) un b) punktā
minētajām darbībām;
f
termins “sieviete” attiecas arī uz meitenēm, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.
4 pants - Pamattiesības, līdztiesība un diskriminācijas aizliegums
1 Konvencijas dalībvalstis
pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai veicinātu un aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan
sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.
2 Konvencijas dalībvalstis
nosoda jebkādu sieviešu diskrimināciju un nekavējoties pieņem
normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to novērstu, jo īpaši:
– iekļaujot savas valsts konstitūcijā vai citā
atbilstošā tiesību aktā sieviešu un vīriešu
līdztiesības principu un nodrošinot šā principa faktisku īstenošanu;
– aizliedzot sieviešu diskrimināciju, tostarp,
ja tas vajadzīgs, izmantojot sodus;
– atceļot tiesību aktus un vispārpieņemto praksi, kas diskriminē sievietes.
3 Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši
veicot
vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija
neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, rase, ādas krāsa, valoda,
reliģiskā
pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme,
piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte,
vecums, veselības stāvoklis,
invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai
cits statuss.
6
4 Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie
pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un aizsargātu
sievietes no šādas vardarbības.
5 pants - Valsts pienākumi
un pienācīga rūpība
1 Konvencijas dalībvalstis atturas iesaistīties jebkādos pret sievietēm vērstas vardarbības
aktos un nodrošina to, ka valsts
iestādes, amatpersonas, pārstāvji, institūcijas un citas
atbildīgās personas, kas darbojas valsts vārdā, ievēro šo pienākumu.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus
pasākumus, kas vajadzīgi,
lai ar pienācīgu rūpību novērstu un izmeklētu vardarbības aktus, kuri ir šīs Konvencijas
darbības jomā un kurus izdarījuši nevalstisko dalībnieku, un sodītu
tos par šiem
vardarbības aktiem, un nodrošinātu to upuriem nodarītās pārestības izlīdzināšanu.
6 pants - Dzimumu līdztiesības principam atbilstoša politika
Konvencijas
dalībvalstis apņemas ievērot dzimumu līdztiesības aspektu, īstenojot šīs
Konvencijas noteikumus un novērtējot to ietekmi, un veicināt un efektīvi īstenot sieviešu un
vīriešu līdztiesības
politiku un sieviešu neatkarības politiku.
II nodaļa - Saskaņota politika un datu vākšana
7 pants - Vispusīga un saskaņota politika
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem
normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus
attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu jebkādu
vardarbību, uz ko attiecas šī
Konvencija, un vispusīgi reaģētu uz vardarbību pret sievietēm.
2 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai 1 punktā minētā
politika paredzētu, ka pats
galvenais visos šajos pasākumos ir vardarbības upuru tiesības, un lai tā tiktu īstenota,
efektīvi sadarbojoties visām attiecīgajām
institūcijām, iestādēm un organizācijām.
3 Pasākumos, kas tiek veikti saskaņā ar šo pantu, atbilstošos gadījumos iesaistās visi attiecīgie
dalībnieki, piemēram, valsts iestādes, valstu, reģionu un vietējie parlamenti
un iestādes,
valstu cilvēktiesību institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
8 pants - Finanšu resursi
Konvencijas dalībvalstis piešķir atbilstošus finanšu resursus
un cilvēkresursus, lai pienācīgi
īstenotu – tostarp nevalstisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izstrādāto – saskaņoto
politiku, pasākumus un programmas, kas paredzēti, lai novērstu
un apkarotu jebkādu
vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija.
9 pants - Nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas
Konvencijas dalībvalstis visos līmeņos
atzīst, veicina un atbalsta to attiecīgo nevalstisko
organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību, kuras aktīvi apkaro
vardarbību pret sievietēm, un izveido efektīvu sadarbību
ar šim organizācijām.
7
10. pants - Koordinējošā iestāde
1 Konvencijas dalībvalstis norāda vai izveido vienu vai vairākas oficiālas iestādes, kas atbild
par tās
politikas un pasākumu saskaņošanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, kuri
paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija. Šīs
iestādes koordinē 11 pantā minēto datu vākšanu,
analizē un izplata iegūtos rezultātus.
2 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai iestādes, kuras norādītas vai izveidotas saskaņā ar
šo pantu, saņemtu vispārēju informāciju par pasākumiem, kas veikti atbilstoši
VIII nodaļai.
3 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai iestādes, kuras norādītas vai izveidotas saskaņā ar
šo pantu, varētu tieši sazināties un nostiprināt saikni
ar citu Konvencijas dalībvalstu
attiecīgajām iestādēm.
11 pants - Datu vākšana un izpēte
1 Lai īstenotu šo Konvenciju, tās dalībvalstis apņemas:
a regulāri vākt attiecīgus neapkopotus statistikas datus par gadījumiem, kad notikusi
jebkāda vardarbība, uz ko attiecas šī Konvencija;
b atbalstīt tādas vardarbības izpēti, uz
ko attiecas šī Konvencija, un šī izpēte tiek veikta,
lai noskaidrotu minētās vardarbības galvenos cēloņus un sekas, biežumu, notiesāšanas
gadījumu skaitu, kā arī to pasākumu efektivitāti, kuri veikti, lai īstenotu šo Konvenciju.
2 Puses cenšas regulāri veikt sabiedrības aptaujas,
lai novērtētu jebkādas tādas vardarbības izplatību un tendences, uz ko attiecas šī Konvencija.
3 Lai veicinātu starptautisku sadarbību un
sekmētu
starptautisko salīdzinošo novērtēšanu,
Konvencijas dalībvalstis nodrošina šīs Konvencijas 66. pantā minēto ekspertu grupu ar informāciju, kas iegūta atbilstoši
šim pantam.
4 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai saskaņā ar šo pantu iegūtā informācija būtu
pieejama sabiedrībai.
III nodaļa -
Novēršana
12 pants - Vispārējie pienākumi
1 Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās
vides un kultūras
noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust
aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu
nepilnvērtību vai par sieviešu
un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai novērstu jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija un kuru izdarījusi
fiziska
vai juridiska persona.
3 Atbilstoši šai nodaļai pieņemtajos normatīvajos aktos un veiktajos pasākumos tiek ņemtas
vērā un risinātas to personu īpašās vajadzības, kas konkrētu apstākļu dēļ kļuvušas
viegli
ievainojamas, un pašas svarīgākās šajos normatīvajos aktos un pasākumos ir visu
vardarbības upuru cilvēktiesības.
8
4 Konvencijas dalībvalstis
veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu visus sabiedrības
locekļus, īpaši vīriešus un zēnus, aktīvi sniegt savu ieguldījumu, lai novērstu
jebkādu
vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija.
5 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais
„gods” netiek uzskatīti par attaisnojumu nekādiem
vardarbības aktiem, uz kuriem attiecas
šī Konvencija.
6 Konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu programmas un
pasākumus sieviešu neatkarības
nodrošināšanai.
13 pants - Izpratnes veidošana
1 Konvencijas dalībvalstis visos līmeņos regulāri atbalsta vai vada
izpratnes veidošanas
kampaņas vai programmas, tostarp sadarbībā ar valsts cilvēktiesību institūcijām un
iestādēm, kas veicina dzimumu līdztiesību, pilsoniskās
sabiedrības un nevalstiskajām
organizācijām, attiecīgos gadījumos īpaši ar sieviešu organizācijām, lai vairotu sabiedrības
informētību un izpratni par dažādajām izpausmēm, kuras piemīt jebkādai vardarbībai, uz
ko attiecas
šī konvencija, par tās sekām attiecībā uz bērniem un nepieciešamību novērst
šādu vardarbību.
2 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai sabiedrība tiktu plaši informēta par pasākumiem,
kas
pieejami tādu vardarbības aktu novēršanai, uz kuriem attiecas šī Konvencija.
14 pants - Izglītība
1 Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus,
lai visu izglītības
līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un
vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā
cieņa, nevardarbīga
konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta
vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu
pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.
2 Konvencijas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai 1 punktā minēto principu
ieviešanu veicinātu neformālās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un
atpūtas
vietās un plašsaziņas līdzekļos.
15 pants - Attiecīgo profesiju pārstāvju apmācība
1 Konvencijas dalībvalstis nodrošina vai pastiprina
apmācību, kas paredzēta attiecīgo
profesiju pārstāvjiem, kuri strādā ar tādas vardarbības upuriem vai vardarbības
izdarītājiem, uz kuru attiecas šī Konvencija, par šādas
vardarbības novēršanu un atklāšanu,
sieviešu un vīriešu līdztiesību, vardarbības upuru vajadzībām un tiesībām un to, kā rīkoties,
lai nepieļautu, ka cietušais atkārtoti kļūst par upuri.
2
Lai varētu vispusīgi un atbilstoši vadīt vērtēšanas procedūras tādas vardarbības gadījumos,
uz kuru attiecas šī Konvencija, Konvencijas dalībvalstis sekmē to, lai 1 punktā minētajā
apmācībā tiktu iekļauta apmācība
par saskaņotu daudzu institūciju sadarbību.
16 pants - Preventīvā iesaistīšanās un rehabilitācijas programmas
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus,
kas vajadzīgi,
lai izveidotu vai atbalstītu programmas, kuras vērstas uz vardarbības ģimenē izdarītāju izglītošanu par nevardarbīgu uzvedību personu savstarpējās attiecībās, lai novērstu
turpmāko vardarbību un mainītu vardarbīgu uzvedību.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai
izveidotu vai atbalstītu tādas rehabilitācijas programmas, kuru mērķis ir atturēt vardarbības
izdarītājus, jo īpaši dzimumnoziegumu izdarītājus, no vardarbības atkārtotas izdarīšanas.
3 Pieņemot normatīvos aktus un veicot citus pasākumus, kas minēti 1 un
2 punktā,
Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai vardarbības upuriem pirmām kārtām tiktu
garantēta drošība, atbalsts un cilvēktiesības un
lai attiecīgos gadījumos šīs programmas
tiktu izveidotas un īstenotas ciešā kopsakarībā ar specializētiem atbalsta pakalpojumu
vardarbības upuriem.
17 pants - Privātā sektora un plašsaziņas līdzekļu līdzdalība
1 Konvencijas dalībvalstis mudina privāto sektoru, informācijas un sakaru tehnoloģiju
sektoru un plašsaziņas līdzekļus,
pienācīgi ņemot vērā vārda brīvību un savu neatkarību,
piedalīties politikas izstrādē un īstenošanā un sagatavot vadlīnijas un pašregulatīvas
normas, lai novērstu vardarbību pret
sievietēm un palielinātu viņu cieņas respektēšanu.
2 Konvencijas dalībvalstis sadarbībā ar privātā sektora dalībniekiem attīsta un veicina bērnu,
vecāku un pedagogu prasmi rīkoties informācijas un saziņas vidē, kurā ir pieejami
seksuāla
un vardarbīga satura materiāli, kuri ir pazemojoši un kuri var būt kaitīgi.
IV nodaļa - Aizsardzība un atbalsts
18 pants - Vispārējie pienākumi
1 Konvencijas dalībvalstis
pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai aizsargātu visus vardarbības upurus no jebkādiem turpmākiem vardarbības aktiem.
2 Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem normatīvos aktus
un veic
citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to, ka ir atbilstoši mehānismi, lai nodrošinātu
efektīvu sadarbību starp visām attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp tiesu varas iestādēm,
prokuroriem, tiesībaizsardzības
institūcijām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī
nevalstiskajām organizācijām un citām attiecīgajām organizācijām un subjektiem,
aizsargājot un atbalstot vardarbības upurus un lieciniekus no jebkādas
vardarbības, uz kuru
attiecas šī Konvencija, tostarp nosūtot tos pie vispārējo un specializēto atbalsta pakalpojumu
sniedzējiem, kas minēti šīs Konvencijas 20. un 22 pantā.
3 Konvencijas dalībvalstis garantē to,
ka normatīvajiem aktiem un veiktajiem pasākumiem,
kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu:
– pamatā ir izpratne atkarībā no dzimuma par to, kas ir vardarbība pret sievietēm un
vardarbība ģimenē, un ir vērsti uz vardarbības
upuru cilvēktiesībām un drošību;
– pamatā ir vienota pieeja, atbilstoši kurai tiek ņemtas vērā attiecības starp vardarbības
upuriem, vardarbības izdarītājiem, bērniem un plašāku sociālo vidi;
–
radīti, lai izvairītos no tā, ka cietušais atkārtoti kļūst par upuri;
– ir vērsti uz to sieviešu neatkarību un ekonomisko patstāvību, kuras kļuvušas
par
vardarbības upuriem;
11
23 pants - Patvērsmes Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un
veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to,
ka tiek izveidots pietiekams sk
aits atbilstošu un viegli pieejamu patvēruma vietu, lai vardarbības upuri, īpaši sievi
etes un viņu bērni, varētu rast drošu
mājvietu un lai tiem varētu sniegt preventīvu palīd
zību.
24 pants - Palīdzības tālruņu līnijas
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai
izveidotu valsts mēroga diennakts (24/7) bezmaksas palīdzības tālruņu līnijas, kuras
paredzētas, lai konfidenciāli vai pienācīgi ievērojot zvanītāju anonimitāti, sniegtu viņiem
konsultācijas saistībā
ar jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija.
25 pants - Atbalsts seksuālās vardarbības upuriemKonvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu
to, ka tiek izveidots pietiekams sk
aits atbilstošu, viegli pieejamu palīdzības centru izvarošanas un seksuālās vardarbības upuriem
, kuros šiem seksuālās vardarbības upuriem ir pieejama medicīniskā apskate un tiesu ek
spertīze
un tiek sniegts atbalsts saistībā ar gūto traumu un konsultācijas.
26 pants - Aizsardzība un atbalsts bērniem, kas ir liecinieki
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic
citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka, sniedzot aizsardzību un atbalsta pakalpojumus vardarbības upuriem,
pienācīgi tiktu ņemtas vērā visu to bērnu tiesībasun vajadzības,
kuri bijuši liecinieki
jebkādai vardarbībai, uz ko attiecas šī Konvencija.
2 To pasākumu vidū, kas veicami atbilstoši šim pantam, ir vecumam atbilstošas psihosociālas
konsultācijas
bērniem, kas bijuši liecinieki jebkādai vardarbībai, uz kuru attiecas šī
Konvencija, un, veicot šos pasākumus, pienācīgi tiek ņemtas vērā bērna intereses.
27 pants - Ziņošana
Konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu ikvienu personu, kas
bijusi par liecinieku tādu vardarbības aktu izdarīšanai, uz kuru attiecas
šī Konvencija, vai
kam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāds akts vartikt izdarīts vai ka var tikt izdarīti
atkārtoti vardarbības akti, ziņot par to
kompetentām organizācijām vai iestādēm.
28 pants - Attiecīgo profesiju pārstāvju ziņojumi
Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai
nodrošinātu to, ka
konfidencialitātes noteikumi, kas konkrētiem attiecīgo profesiju pārstāvjiem jāievēro
saskaņā ar valsts tiesību aktiem, atbilstošos apstākļos neliedz viņiem ziņot
kompetentajām
organizācijām vai iestādēm, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts tāds smags
vardarbības akts, uz kuru attiecas šī Konvencija, vai ka ir gaidāmi
atkārtoti smagi
vardarbības akti.
12
V nodaļa - Materiālās tiesības
29 pants - Civillietas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem
normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai vardarbības upurus nodrošinātu ar atbilstošiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem
pret vardarbības izdarītāju.
2
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai saskaņā ar vispārējiem starptautisko tiesību principiem vardarbības upurus nodrošinātu
ar atbilstošiem civiltiesiskās aizsardzības
līdzekļiem pret valsts iestādēm, kuras nav
pildījušas savu pienākumu veikt vajadzīgos preventīvos vai aizsardzības pasākumus
saskaņā ar savām pilnvarām.
30. pants - Kompensācija
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem ir tiesības prasīt kompensāciju no vardarbības
izdarītājiem
par jebkuru no šajā Konvencijā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
2 Valsts piešķir atbilstošu kompensāciju visiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi vai
radīti veselības traucējumi, tādā apmērā,
ko nesedz kaitējuma atlīdzība, kura saņemta no
citiem avotiem, piemēram, no vardarbības izdarītāja, apdrošinātāja vai valsts finansētiem
medicīniskās un sociālās palīdzības dienestiem. Minētais neliedz Konvencijas dalībvalstīm
regresa
kārtībā prasīt samaksāto kompensāciju no vardarbības izdarītāja ar nosacījumu, ka
tiek pienācīgi ievērota vardarbības upura drošība.
3 Pasākumi, kas veikti atbilstoši 2 punktam, nodrošina
to, ka kompensācija tiek piešķirta
saprātīgā termiņā.
31 pants - Aizgādība, saskarsmes tiesības un drošība
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos
aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka, lemjot par bērnu aizgādību un saskarsmes tiesībām, tiktu ņemti vērā
vardarbības gadījumi, uz kuriem attiecas šī Konvencija.
2 Konvencijas dalībvalstis
pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka, izmantojot saskarsmes tiesības un aizgādības tiesības, netiek
apdraudētas vardarbības upura
vai bērnu tiesības un drošība.
32 pants - Piespiedu laulību civiltiesiskās sekas
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu
iespēju apstrīdēt, anulēt vai šķirt piespiedu laulības, neuzliekot vardarbības
upurim pārmērīgu finansiālu vai administratīvu slogu.
33 pants - Psiholoģiskā vardarbība
Konvencijas dalībvalstis
pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta tīša rīcība, ar kuru, izmantojot
piespiešanu
vai draudus, nopietni kaitē personas psiholoģiskajai integritātei.
13
34 pants - Vajāšana
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu
to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta tāda tīša rīcība, kad pret citu personu
vairākkārt tiek vērsti draudi, kas liek šai personai baidīties par savu drošību.
35 pants - Fiziskā vardarbība
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmiem tiek atzīti tīši fiziskās vardarbības akti, kuri vērsti pret citu personu.
36 pants - Seksuālā vardarbība, tostarp izvarošana
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas tīši
veiktas darbības:
a vagināla, anāla vai orāla seksuāla penetrācija citas personas ķermenī, kas notiek bez šīs
personas piekrišanas, izmantojot jebkuru ķermeņa daļu vai priekšmetu;
b cita veida seksuālas darbības
ar personu, kas notiek bez šīs personas piekrišanas;
c citas personas piespiešana veikt seksuālas darbības ar trešo personu bez šīs pēdējās
minētās personas piekrišanas.
2 Piekrišanai
jābūt brīvprātīgai, paužot personas brīvu gribu, ko novērtē atbilstoši
konkrētajiem apstākļiem.
3 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas
vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka 1 punkta noteikumi attiecas arī uz aktiem, kuri izdarīti ar bijušo vai
esošo laulāto vai partneri, kā to nosaka valsts tiesību akti.
37 pants -
Piespiedu laulības
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus
un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek at
zīta pieaugušā vai bērna tīša piespiešana
noslēgt laulību.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta pieaugušā
vai bērna tīša
aizvilināšana no tās Konvencijas dalībvalsts vai valsts teritorijas, kurā tas dzīvo, uz citas
Konvencijas dalībvalsts vai valsts teritoriju, lai piespiestu šo pieaugušo vai bērnu noslēgt
laulību.
38 pants - Sieviešu dzimumorgānu kropļošana Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek a
tzītas
šādas tīši veiktas darbības:
a sieviešu labia majora, labia minora vai clitoris pilnīga vai daļēja izgriešana, infibulācija vai citāda kropļošana;
b sievietes piespiešana vai atvešana,
lai veiktu jebkuru no a) punktā minētajām darbībām;
c meitenes pamudināšana, piespiešana vai atvešana, lai veiktu jebkuru no a) punktā
minētajām darbībām.
39 pants- Piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas tīši veiktas
darbības:
a aborta izdarīšana sievietei, ja pirms tam nav saņemta viņas apzināta piekrišana;
b tādas ķirurģiskas iejaukšanās izdarīšana, kuras mērķis vai sekas ir sievietes dabisko
reproduktīvo spēju pārtraukšana,
ja pirms tam nav saņemta viņas apzināta piekrišana
vai viņa neizprot šo procedūru.
40. pants - Seksuāla uzmākšanās
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus
pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla,
neverbāla vai fiziska seksuālā uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir
cilvēka cieņas
aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai
uzbrūkoša vide.
41 pants - Palīdzība vai atbalstīšana un mēģinājums
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai atzītu par noziedzīgu nodarījumu tīšu
palīdzību vai atbalstīšanu tādu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanā, kuri noteikti šīs Konvencijas 33, 34, 35, 36, 37 pantā, 38 panta a)
punktā un 39 pantā.
2 Konvencijas dalībvalstis
pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem tīšus mēģinājumus izdarīt noziedzīgos
nodarījumus, kuri noteikti šīs Konvencijas
35, 36, 37 pantā, 38 panta a) punktā un 39 pantā.
42 pants - Nepieņemams noziegumu attaisnojums, to starp tādu noziegumu attaisnojums,
kas izdarīti, aizstāvot tā saukto „godu”
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka kriminālprocesos, kuri ierosināti pēc jebkura tāda vardarbības
akta
izdarīšanas, uz ko attiecas šī Konvencija, par attaisnojumu šādu aktu izdarīšanai netiek
uzskatīta kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais „gods”. Minētais jo īpaši attiecas
uz apgalvojumiem, ka vardarbības upuris ir pārkāpis kultūras, reliģijas, sociālās vai
tradicionālās normas vai paražas attiecībā uz pienācīgu uzvedību.
2 Konvencijas
dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka tad, ja kāda persona uzkūda bērnu izdarīt kādu no 1 punktā
minētajiem
aktiem, tas nemazina šīs personas kriminālatbildību par izdarītajiem aktiem.
43 pants - Noziedzīgu nodarījumu attiecināšana
Noziedzīgie nodarījumi, kas noteikti šajā Konvencijā, ir noziedzīgi
nodarījumi neatkarīgi no
tā, kādas ir vardarbības upura un vardarbības izdarītāja attiecības.
15
44 pants - Jurisdikcija
1 Ikviena Konvencijas dalībvalsts pieņem normatīvos
aktus un veic citus pasākumus, kas
vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz visiem šajā Konvencijā noteiktajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šie noziedzīgie
nodarījumi izdarīti:
a tās teritorijā vai
b uz kuģa, kura karoga valsts tā ir, vai
c uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar tās tiesību aktiem, vai
d tad, ja to izdarījis tās pilsonis, vai
e
tad, ja to izdarījusi persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.
2 Konvencijas dalībvalstis cenšas pieņemt normatīvos aktus un veikt citus pasākumus, kas
vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju
attiecībā uz jebkuru šajā Konvencijā noteikto
noziedzīgo nodarījumu, ja šis noziedzīgais nodarījums izdarīts pret kādu šīs Konvencijas
dalībvalsts pilsoni vai personu, kuras
pastāvīgā dzīvesvieta ir Konvencijas dalībvalsts
teritorijā.
3 Lai veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas
36, 37, 38 un
39 pantā, Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus
pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija nav atkarīga no tā, vai šie nodarījumi
atzīti par krimināli sodāmiem teritorijā, kurā tie izdarīti.
4 Lai veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas
36, 37, 38 un 39 pantā, Konvencijas
dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus
pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija
attiecībā
uz 1 punkta d) un e) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka
kriminālvajāšanu var veikt tikai tad, ja saņemts vardarbības upura ziņojums vai noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas
vietas valsts sniegusi informāciju.
5 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz šajā Konvencijā
minētajiem noziedzīgajiem
nodarījumiem tādos gadījumos, kad iespējamais vardarbības izdarītājs atrodas šo
Konvencijas dalībvalstu teritorijā un kad viņu
nevar izdot citai Konvencijas dalībvalstij
vienīgi viņa pilsonības dēļ.
6 Ja iespējamais noziedzīgais nodarījums, kas noteikts šajā Konvencijā, ir vairāku Konvencijas
dalībvalstu jurisdikcijā,
tad iesaistītās Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos
savstarpēji apspriežas, lai noteiktu vispiemērotāko jurisdikciju kriminālvajāšanas veikšanai.
7 Neskarot starptautisko
tiesību vispārējos noteikumus, šī Konvencija pieļauj ikvienu
kriminālo jurisdikciju, ko īsteno Konvencijas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
45 pants
- Sods un pasākumi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par šajā Konvencijā noteiktajiem
nodarījumiem, ņemot vērā to
smagumu, tiek piemērots efektīvs, samērīgs un preventīvs sods. Šāds sods attiecīgos
gadījumos var būt brīvības atņemšana, kas
var būt pamats izdošanai.
16
2 Konvencijas dalībvalstis attiecībā uz vardarbības izdarītāju var veikt arī citus pasākumus,
piemēram:
– uzraudzīt vai kontrolēt notiesātās personas;
–
atņemt vecāku tiesības, ja citādi nav iespējams garantēt bērna intereses, tostarp,
iespējams, vardarbības upura drošību.
46 pants - Atbildību
pastiprinoši apstākļi
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai turpmāk minētie apstākļi, ja vien tie neveido izdarītā noziedzīgā nodarījuma sastāvu,
saskaņā ar valsts
tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem tiktu uzskatīti par atbildību
pastiprinošiem apstākļiem, nosakot sodu par šajā Konvencijā minētajiem nodarījumiem:
a noziedzīgais nodarījums izdarīts
pret bijušo vai esošo laulāto vai partneri, kā to nosaka
valsts tiesību akti, to izdarījis ģimenes loceklis,
persona, kas dzīvo kopā ar vardarbības upuri, vai persona, kura ļaunprātīgi izmantojusi sa
vu varu;
b
noziedzīgais nodarījums vai līdzīgi nodarījumi izdarīti atkārtoti;
c noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, kura ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ;
d noziedzīgais nodarījums izdarīts pret bērnu vai tā klātbūtnē;
e
noziedzīgo nodarījumu izdarījušas divas vai vairākas personas kopā;
f pirms vai noziedzīgā nodarījuma laikā notikusi ārkārtīgi smaga vardarbība;
g noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ieroci vai draudot to izmantot;
h noziedzīgā nodarījuma dēļ vardarbības upuris cietis no smaga fiziska vai psiholoģiska
kaitējuma;
i vardarbības izdarītājs agrāk bijis notiesāts par līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem.
47 pants - Citas Konvencijas dalībvalsts piespriests sods
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu iespēju, nosakot sodu, ņemt vērā citas Konvencijas dalībvalsts piespriesto
sodu par šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.
48 pants - Obligātu alternatīvu strīdu izšķiršanas procesu vai notiesāšanas veidu
aizliegums
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai attiecībā uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija,
aizliegtu obligātus
alternatīvus strīdu izšķiršanas procesus, tostarp mediāciju un samierināšanu.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu
to, ka gadījumos, kad tiek piespriests naudas sods, pienācīgi tiek ņemta vērā
vardarbības izdarītāja spēja uzņemties finansiālās saistības pret vardarbības upuri.
17
VI nodaļa - Izmeklēšana, apsūdzība, procesuālās tiesības un aizsardzības
pasākumi
49 pants - Vispārējie pienākumi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka izmeklēšana
un tiesvedība attiecībā uz jebkādu vardarbību, uz kuru
attiecas šī Konvencija, notiktu bez nepamatotas vilcināšanās, tomēr visos kriminālprocesa
posmos ievērojot vardarbības upura tiesības.
2 Konvencijas dalībvalstis
pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai saskaņā ar cilvēktiesību pamatprincipiem un ņemot vērā izpratni atkarībā no dzimuma
par vardarbību, nodrošinātu šajā Konvencijā noteikto
noziedzīgo nodarījumu efektīvu
izmeklēšanu un apsūdzību par tiem.
50. pants - Tūlītēja reakcija, novēršana un aizsardzība
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos
aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka atbildīgās tiesībaizsardzības institūcijas nekavējoties pienācīgi reaģē
uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija,
sniedzot vardarbības upuriem
atbilstošu un tūlītēju aizsardzību.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka atbildīgās tiesībaizsardzības
institūcijas nekavējoties pienācīgi novērš
jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, un aizsargā pret šādu vardarbību,
tostarp, izmantojot preventīvus
operatīvos pasākumus un vācot pierādījumus.
51 pants - Riska novērtēšana un riska vadība 1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu
to, ka visas attiecīgās iestādes no
vērtē mirstības risku, situācijas nopietnību un atkārtotas vardarbības risku, lai vadītu šo risk
u un vajadzības gadījumā nodrošinātu saskaņotu drošību un atbalstu.
2 Konvencijas
dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka, veicot 1 punktā minēto novērtējumu, visos izmeklēšanas un
aizsardzības
pasākumu piemērošanas posmos pienācīgi tiek ņemts vērā fakts, ka
vardarbības izdarītājiem, kas izdarījuši kādu no tādas vardarbības aktiem,
uz kuriem
attiecas šī Konvencija, pieder vai ir pieejami šaujamieroči.
52 pants - Ārkārtas aizliegums tuvoties tūlīt pēc vardarbības akta
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos
aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras tieša apdraudējuma
gadījumā likt vardarbības ģimenē izdarītājam uz pietiekami ilgu laiku atstāt vardarbības
upura vai apdraudētās personas dzīvesvietu un aizliegt vardarbības izdarītājam ieiet
vardarbības upura vai apdraudētās personas dzīvesvietā vai sazināties
ar to. Pieņemot
normatīvos aktus un veicot pasākumus saskaņā ar šo pantu, priekšroka tiek dota
vardarbības upuru un apdraudēto personu drošībai.
53 pants - Ierobežojoši rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi
18
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka visiem tādas vardarbības upuriem,
uz kuru attiecas šī Konvencija, ir
pieejami atbilstoši ierobežojoši rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu
to, ka 1 punktā minētie ierobežojošie rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi:
– ir izmantojami tūlītējai aizsardzībai un neuzliek vardarbības upurim pārmērīgu
finansiālu vai
administratīvu slogu;
– tiek izdoti uz noteiktu periodu vai līdz to grozīšanai vai atcelšanai;
– vajadzības gadījumā tiek izdoti ex parte un stājas spēkā uzreiz;
– ir izmantojami neatkarīgi no
citiem tiesas procesiem vai papildus tiem;
– tos atļauts iesniegt tiesas procesā, kas notiek pēc to izdošanas.
3 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai
nodrošinātu to, ka gadījumos, kad tiek pārkāpti atbilstoši 1 punktam izdotie
ierobežojošie rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi, tiek piemēroti
efektīvi, samērīgi un
preventīvi kriminālsodi vai citas tiesiskas sankcijas.
54 pants - Izmeklēšana un liecības
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus,
kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka visos civilprocesos un kriminālprocesos liecības saistībā ar
vardarbības upura seksuālo pagātni un uzvedību
ir pieņemamas vienīgi tad, ja tās ir
svarīgas un vajadzīgas.
55 pants -
Ex parte un ex officio tiesvedība
1 Konvencijas dalībvalstis
nodrošina to, ka to noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, kas
konstatēti saskaņā ar šīs Konvencijas 35, 36, 37, 3
8 un 39 pantu, un apsūdzība par tiem nav atkarīga vienīgi no vardarbības
upura iesniegtā pie
teikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts Konvencijas
dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis sa
vu liecību vai sūdzību.
2
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai saskaņā ar savos valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem valsts un
nevalstiskajām
organizācijām un konsultantiem vardarbības ģimenē jautājumos
nodrošinātu iespēju pēc vardarbības upuru lūguma tiem palīdzēt un/vai tos atbalstīt
izmeklēšanas
un tiesvedības laikā attiecībā uz nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā.
56 pants - Aizsardzības pasākumi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus,
kas vajadzīgi,
lai visos izmeklēšanas un tiesvedības posmos aizsargātu vardarbības upuru tiesības un
intereses, tostarp īpašās vajadzības, kādas tiem ir liecinieku statusā:
a nodrošinot to, lai viņi, kā arī viņu ģimenes locekļi un liecinieki būtu pasargāti no
iebiedēšanas, atriebības un tā, ka tie atkārtoti kļūst par upuri;
20
VII nodaļa - Migrācija un patvērums
59 pants - Uzturēšanās statuss
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai
nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem, kuru uzturēšanās statuss ir atkarīgs no
uzturēšanās statusa, kāds ir viņa laulātajam vai partnerim, kā to nosaka valsts tiesību akti,
gadījumos, kad tiek šķirta viņu laulība vai izbeigtas gfjfjfjfjffjfjfj
īga uzturēšanās atļauja neatkarīgi no laulības vai partnerattiecību ilguma. Noteikumus, k
as attiecas uz patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu
un derīguma termiņu, paredz va
lsts tiesību akti.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu vardarbības upuriem iespēju panākt to izraidīšanas procesu
pārtraukšanu,
kuri uzsākti saistībā ar uzturēšanās statusu, kas atkarīgs no uzturēšanās statusa, kāds ir viņa
laulātajam vai partnerim, kā to nosaka valsts tiesību akti, lai viņi varētu lūgt patstāvīgu
uzturēšanās
atļauju.
3 Konvencijas dalībvalstis izsniedz atjaunojamu uzturēšanās atļauju vardarbības upuriem
vienā no diviem minētajiem gadījumiem vai abos minē
tajos gadījumos:
a
ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek viņu stāvokļa dēļ;
b ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek, lai sadarbotos ar kompetentajām
iestādēm izmeklēšanas vai kriminālprocesa laikā.
4
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai piespiedu laulību upuriem, kuri aizvesti uz citu valsti, lai tur noslēgtu laulību, un kuri
tāpēc zaudējuši savu uzturēšanās statusu savas pastāvīgās
dzīvesvietas valstī, nodrošinātu
iespēju atgūt šo statusu.
60. pants - Patvēruma pieteikumi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos
aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm tiek atzīta par vajāšanu
1951 gada Konvencijas par bēgļa statusu 1 panta A punkta 2) apakšpunkta izpratnē un par
būtisku kaitējumu, kas ir pamats papildu aizsardzībai.
2 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka, interpretējot ikvienu Konvencijā minēto pamatu,
tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips un ka tad, ja tiek konstatēts,
ka pastāv bažas par
vajāšanu viena vai vairāku pamatu dēļ, pieteikuma iesniedzējam piešķir bēgļa statusu
saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.
3 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai izveidotu dzimumu līdztiesības principam atbilstošas reģistrācijas procedūras un
atbalsta pakalpojumus patvēruma meklētājiem, kā arī dzimumu līdztiesības vadlīnijas un
dzimumu līdztiesības principam atbilstošas patvēruma piešķiršanas procedūras, tostarp
attiecībā
uz bēgļa statusa konstatēšanu un pieteikumiem starptautiskas aizsardzības
nodrošināšanai.
21
61 pants - Neizraidīšana
1
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai ievērotu neizraidīšanas principu saskaņā ar spēkā esošajām saistībām, kuras noteiktas
starptautisko tiesību aktos.
2.
Konvencijas
dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka upuri, kuri cietuši no vardarbības pret sievietēm un kuriem vajadzīga
aizsardzība, neatkarīgi no viņu statusa vai uzturēšanās
nekādos apstākļos netiek izraidīti uz
valsti, kur būtu apdraudēta viņu dzīvība vai kur viņi varētu tikt spīdzināti vai pret viņiem
izturētos necilvēcīgi vai pazemojoši, vai viņi varētu tikt sodīti.
VIII nodaļa. Starptautiskā sadarbība
62 pants - Vispārējie principi
1 Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un piemērojot attiecīgos
starptautiskos un reģionālos tiesību aktus par sadarbību
civillietās un krimināllietās, un par
šiem pasākumiem vienojoties atbilstoši vienveidīgiem vai savstarpējiem tiesību aktiem un
valsts tiesību aktiem, cik vien iespējams plaši sadarbojas, lai:
a novērstu un
apkarotu jebkādu vardarbību, uz kuru
attiecas šī Konvencija, un celtu apsūdzību par šādu vardarbību;
b aizsargātu vardarbības upurus un sniegtu tiem palīdzību;
c veiktu
izmeklēšanu un vestu tiesvedību par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti
šajā Konvencijā;
d izpildītu attiecīgos Konvencijas dalībvalstu tiesu iestāžu pasludinātos spriedumus
civillietās
un krimināllietās, tostarp aizsardzības rīkojumus.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuri, kuri cietuši no noziedzīgajiem
nodarījumiem, kas
noteikti šajā Konvencijā un izdarīti tās Konvencijas dalībvalsts teritorijā, kurā vardarbības
upuris nedzīvo, var iesniegt sūdzību savas dzīvesvietas valsts kompetentajām iestādēm.
3 Ja Konvencijas
dalībvalsts, kas sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību citas šīs Konvencijas
dalībvalsts krimināllietās un izpilda izraidīšanas rīkojumus vai tādus spriedumus civillietās
vai krimināllietās, ko pieņēmusi cita šīs Konvencijas
dalībvalsts, ar nosacījumu, ka starp šīm
abām Konvencijas dalībvalstīm ir noslēgts līgums, saņem šādas juridiskās sadarbības
lūgumu no Konvencijas dalībvalsts, ar kuru tā nav noslēgusi
šādu līgumu, tā var uzskatīt šo
Konvenciju par tiesisku pamatu savstarpējas tiesiskās palīdzības sniegšanai citas šīs
Konvencijas dalībvalstis krimināllietās
un tādu izraidīšanas rīkojumu vai spriedumu
civillietās vai krimināllietās izpildīšanai, kuruspieņēmusi cita šīs Konvencijas dalībvalsts
attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri noteikti šajā
Konvencijā.
4 Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos cenšas vardarbības pret sievietēm un
vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
integrēt palīdzības programmās, kas
paredzētas trešo valstu attīstības veicināšanai, tostarp noslēdzot divpusējus un
daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm,
lai veicinātu vardarbības upuru aizsardzību
saskaņā ar 18 panta 5 punktu.
22
63 pants - Pasākumi, kas attiecas uz apdraudētajām personām
Ja kādai Konvencijas dalībvalstij saskaņā ar tās rīcībā
esošo informāciju ir pamatots iemesls
uzskatīt, ka pastāv tūlītējs risks personai kādas citas Konvencijas dalībvalsts teritorijā tikt
pakļautai jebkādiem vardarbības aktiem, kuri minēti šīs Konvencijas 36, 37, 38 un 39 pantā,
tad
Konvencijas dalībvalsts, kurai ir šī informācija, tiek mudināta to uzreiz nodot minētajai
citai Konvencijas dalībvalstij, lai tā varētu veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus.
Vajadzības
gadījumā šī informācija ietver ziņas par spēkā esošajiem aizsardzības
noteikumiem attiecībā uz apdraudēto personu.
64 pants - Informācija
1 Konvencijas dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, Konvencijas dalībvalstij, kas pieprasījumu
iesniegusi, nekavējoties paziņo par to, kāds ir saskaņā ar šo nodaļu
veiktās darbības
iznākums. Konvencijas dalībvalsts, kas ir saņēmusi pieprasījumu,nekavējoties informē
Konvencijas dalībvalsti, kas pieprasījumu iesniegusi, par visiem apstākļiem, kuru dēļ nav
iespējams
veikt prasīto darbību vai tās izpilde, iespējams, būtiski kavēsies.
2 Konvencijas dalībvalsts atbilstoši saviem valsts tiesību aktiem un bez iepriekšēja
pieprasījuma
var nosūtīt citai Konvencijas dalībvalstij informāciju, kas iegūta saistībā ar
pašas veikto izmeklēšanu, ja tā uzskata, ka šādas informācijas atklāšana varētu palīdzēt
Konvencijas dalībvalstij, kas minēto informāciju saņem,
novērst noziedzīgus nodarījumus,
kuri noteikti šajā Konvencijā, vai uzsākt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību par šādiem
noziedzīgiem nodarījumiem vai ka tās dēļ minētā Konvencijas dalībvalsts saskaņā ar šo
nodaļu
varētu iesniegt sadarbības lūgumu.
3 Konvencijas dalībvalsts, kas saņem jebkādu informāciju saskaņā ar 2 punktu, nodod šo
informāciju savām kompetentajām
iestādēm, lai tās attiecīgā gadījumā varētu uzsākt
tiesvedību vai ņemt vērā šo informāciju attiecīgajos civilprocesos vai kriminālprocesos.
65 pants - Datu aizsardzība
Personas datus glabā un izmanto atbilstoši saistībām, kuras Konvencijas dalībvalstis
uzņēmušās saskaņā ar Konvenciju par personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu
automātisko apstrādi (ELS Nr. 108).
IX nodaļa. Uzraudzības mehānisms
66 pants - Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai
1 Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (turpmāk
tekstā – „GREVIO”) uzrauga, kā Konvencijas dalībvalstis īsteno šo K
onvenciju.
2
GREVIO sastāvā ir
vismaz 10 locekļi un ne vairāk kā 15 locekļi, un šo grupu veido, ņemot
vērā dzimumu līdzsvaru un ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī daudznozaru kompetenci. Tās
locekļus ievēl Konvencijas dalībvalstu izveidota komiteja no kandidātiem, kurus izvirzījušas
Konvencijas dalībvalstis un kuri ir šo valstu pilsoņi, un kuru pilnvaru laiks ir četri gadi, un
kurus var atkārtoti ievēlēt vienu reizi.
3 Pirmo reizi 10 locekļus ievēl viena gada laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās
spēkā. Piecus
papildu locekļus ievēl pēc 25 ratifikācijas vai pievienošanās.
4
GREVIO locekļus ievēl, ievērojot šādus principus:
a tos izvēlas saskaņā ar pārredzamu procedūru no personām, kam ir augsta morālā stāja,
kam ir atzīta kompetence šādās jomās – cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, vardarbība
pret sievietēm un vardarbība ģimenē, palīdzība vardarbības upuriem un to aizsardzība
– vai kas pierādījušas savu profesionālo pieredzi
jomās, uz kurām attiecas šī Konvencija;
b no vienas un tās pašas valsts pilsoņiem izvēlas tikai vienu
GREVIO locekli;
c viņi pārstāv galvenās tiesību sistēmas;
d viņi pārstāv attiecīgās
atbildīgās personas un institūcijas, kas nodarbojas ar
jautājumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
e viņi rīkojas atbilstoši savām individuālajām spējām un ir neatkarīgi
un objektīvi, veicot
savas funkcijas, un efektīvi pilda savus pienākumus
5
GREVIO locekļu ievēlēšanas kārtību nosaka Eiropas Padomes Ministru komiteja,
apspriedusies ar Konvencijas
dalībvalstīm un saņēmusi Konvencijas dalībvalstu vienprātīgu
piekrišanu, sešu mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās.
6
GREVIO pieņem savu reglamentu.
7
GREVIO locekļiem un
to delegāciju locekļiem, kuras dodas valsts vizītēs, kā noteikts
68 panta 9 un 14 punktā, ir šīs Konvencijas pielikumā noteiktās privilēģijas un imunitāte.
67 pants - Konvencijas dalībvalstu komiteja
1 Konvencijas dalībvalstu komitejā ir šīs Konvencijas dalībvalstu pārstāvji.
2 Konvencijas dalībvalstu komiteju sasauc Eiropas Padomes
ģenerālsekretārs. Tās pirmā
sanāksme notiek gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, un tās mērķis ir ievēlēt GREVIO
locekļus. Pēc tam sanāksmes notiek pēc vienas trešdaļas Konvencijas dalībvalstu,
Konvencijas dalībvalstu komitejas priekšsēdētāja vai ģenerālsekretāra lūguma.
3 Konvencijas dalībvalstu komiteja pieņem savu reglamentu.
68 pants - Procedūra
1
Pamatojoties uz GREVIO sagatavotu anketu, Konvencijas dalībvalstis iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ziņojumu par normatīvajiem aktiem un citiem pasākumiem šīs
Konvencijas noteikumu īstenošanai,
lai to izskatītu GREVIO
.
2
GREVIO izskata šo ziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 1 punktu, kopā ar attiecīgo Konvencijas dalībvalstu pārstāvjiem.
3 Turpmākās
vērtēšanas procedūras iedala posmos, kuru ilgumu nosaka GREVIO
. Katra posma sākumā GREVIO izvēlas īpašus noteikumus, attiecībā uz kuriem jāveic vērtēšanas
procedūra, un izsūta anketu.
4
GREVIO nosaka atbilstošos līdzekļus šīs uzraudzības procedūras veikšanai. Tā var katram vērtēšanas posmam izstrādāt anketu, ko izmanto par pamatu, veicot vērtēšanas procedūru
attiecībā uz Konvencijas
dalībvalstu veikto Konvencijas īstenošanu. Šī anketa paredzēta
visām Konvencijas dalībvalstīm. Konvencijas dalībvalstis sniedz atbildes uz šo anketu, kā
arī uz citiem GREVIO informācijas pieprasījumiem.
5
GREVIO var saņemt informāciju par šīs Konvencijas īstenošanu no nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī
no valstu cilvēktiesību
aizsardzības institūcijām.
6
GREVIO pienācīgi izvērtē pašreizējo informāciju, kas iegūstama no citiem reģionālo un
starptautisko tiesību
aktiem un organizācijām par jomām, uz kurām attiecas šī Konvencija.
7 Izstrādājot anketu katram vērtēšanas posmam, GREVIO pienācīgi ņem vērā pašreizējos
Konvencijas
dalībvalstu savāktos datus un veikto izpēti, kā noteikts šīs Konvencijas
11 pantā.
8
GREVIO var saņemt informāciju par Konvencijas īstenošanu
no Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra, Parlamentārās asamblejas un
Eiropas Padomes attiecīgajām specializētajām struktūrām, kā arī struktūrām, kas
izveidotas
saskaņā ar citiem starptautisko tiesību aktiem. Šīm institūcijām iesniegtās sūdzības un to izskatīšanas rezultāti tiks darīti pieejami GREVIO
.
9
GREVIO sadarbībā ar valstu iestādēm un
ar neatkarīgu valstu ekspertu palīdzību var
papildus organizēt vizītes uz attiecīgajām valstīm, ja iegūtā informācija ir nepietiekama, vai
14 punktā paredzētajos gadījumos.
10.
GREVIO sagatavo ziņojuma projektu,
kurā ir analizēts, kā tiek īstenoti vērtētie noteikumi, un ietverti tās ieteikumi un priekšlikumi par to, kā attiecīgā Konvencijas dalībvalsts varētu atrisināt konstatētās problēmas. Ziņojuma projektu nodod vērtētajai
Konvencijas dalībvalstij, lai tā varētu sniegt komentārus. Izstrādājot savu ziņojumu, GREVIO ņem vērā šos komentārus.
11 Pamatojoties uz visu saņemto informāciju un Konvencijas dalībvalstu
komentāriem, GREVIO izstrādā savu ziņojumu un secinājumus par pasākumiem, ko attiecīgā Konvencijas dalībvalsts veikusi, lai īstenotu šo Konvenciju. Šo ziņojumu un secinājumus nosūta
attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij un Konvencijas dalībvalstu komitejai. GREVIO
ziņojumu un secinājumus pēc to pieņemšanas dara publiski pieejamus līdz
ar attiecīgo
Konvencijas dalībvalstu iespējamajiem komentāriem.
12 Neskarot 1–8 punktā minēto procedūru, Konvencijas dalībvalstu komiteja, pamatojoties uz
GREVIO ziņojumu un secinājumiem, var
pieņemt konkrētajai
Konvencijas dalībvalstij domātus ieteikumus, kas a) attiecas uz pasākumiem,
kuri jāveic, lai īstenotu GREVIOsecinājumus, vajadzības gadījumā nosakot termiņu, kurā iesniedzama
informācija par to īstenošanu, un b) kas paredzēti, lai veicinātu sadarbību ar šo Konvencijas dalībvalsti un tādējādi pienācīgi īstenotu šo Konvenciju.
13 Ja GREVIO saņem uzticamu informāciju, kas
norāda, ka pastāv problēmas, kuras nekavējoties jārisina, lai novērstu vai ierobežotu nopietnu Konvencijas pārkāpumu apmēru
vai skaitu, tad tā var lūgt steidzami sniegt īpašu ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai
novērstu
nopietnu, masveida vai pastāvīgu vardarbību pret sievietēm.
14 Ņemot vērā informāciju, ko sniegusi attiecīgā Konvencijas dalībvalsts, un jebkādu citu tai
pieejamu uzticamu informāciju, GREVIO var norīkot
vienu vai vairākus no saviem
locekļiem vadīt lietas apstākļu izpēti un steidzami ziņot par to GREVIO. Ja tam ir pamats un
tas tiek darīts ar Konvencijas dalībvalsts piekrišanu, tad lietas apstākļu izpētes nolūkā var
tikt apmeklēta attiecīgās Konvencijas dalībvalsts teritorija.
15 Pēc 14 punktā minētās lietas apstākļu izpētes rezultātu izskatīšanas GREVIO
nodod šos rezultātus kopā
ar visiem komentāriem un ieteikumiem attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij un attiecīgos gadījumos arī Konvencijas dalībvalstu komitejai un Eiropas Padomes Ministru komitejai.
69 pants - Vispārēji ieteikumi
Attiecīgos gadījumos GREVIO var pieņemt vispārējus ieteikumus par šīs Konvenci
jas īstenošanu.
70. pants - Parlamentu iesaistīšana uzraudzībā
1 Valstu parlamenti tiek aicināti piedalīties Konvencijas īstenošanas pasākumu uzraudzībā.
2 Konvencijas dalībvalstis iesniedz GREVIO ziņojumus savu valstu parlamentiem.
3 Eiropas
Padomes Parlamentārā asambleja tiek aicināta regulāri izvērtēt Konvencijas
īstenošanu.
X nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību aktiem
71 pants
- Saistība ar citiem starptautisko tiesību aktiem
1 Šī Konvencija neskar saistības, kas izriet no citiem starptautisko tiesību aktiem, kuru
dalībvalstis ir
vai par tām kļūs šīs Konvencijas dalībvalstis un kuros ir noteikumi par šajā
Konvencijā reglamentētajiem jautājumiem.
2 Šīs Konvencijas dalībvalstis cita ar citu var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus
attiecībā uz šajā Konvencijā aplūkotajiem jautājumiem, lai papildinātu vai pastiprinātu šīs
Konvencijas noteikumus vai atvieglotu tajā ietverto principu piemērošanu.
XI nodaļa. Konvencijas grozījumi
72 pants - Grozījumi
1 Par ikvienu kādas Konvencijas dalībvalsts ierosinājumu veikt grozījumu šajā Konvencijā
jāziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas savukārt par to paziņo Eiropas Padomes
dalībvalstīm, ikvienam
parakstītājam, ikvienai Konvencijas dalībvalstij, Eiropas Savienībai,
ikvienai valstij, kura ir uzaicināta parakstīt šo Konvenciju saskaņā ar 75 panta noteikumiem,
un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta
pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 76 panta
noteikumiem.
2 Eiropas Padomes Ministru komiteja izvērtē ierosināto grozījumu un pēc apspriešanās ar
tām šīs Konvencijas dalībvalstīm,
kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, var pieņemt šo
grozījumu ar balsu vairākumu, kā to paredz Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punkts.
3 Ikviena grozījuma teksts, ko pieņēmusi Ministru komiteja saskaņā ar 2 punktu,
tiek nosūtīts
Konvencijas dalībvalstīm pieņemšanai.
26
4 Ikviens grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 2 punktu, stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā
dienā, kad pagājis viens mēnesis
no datuma, kurā visas Konvencijas dalībvalstis ir
ģenerālsekretāram paziņojušas par to, ka tās minēto grozījumu pieņem.
XII nodaļa. Noslēguma noteikumi
73
pants - Konvencijas sekas
Šīs Konvencijas noteikumi neskar tos valsts tiesību aktus un saistošos starptautiskos
instrumentus, kuri ir spēkā vai
var stāties spēkā un kuros ir vai var tikt piešķirtas
labvēlīgākas tiesības personām, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm
un
vardarbību ģimenē.
74 pants - Strīdu atrisināšana
1 Ja rodas kāds strīds par šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu vai interpretēšanu, tad
Konvencijas
dalībvalstis vispirms cenšas to atrisināt ar sarunu, samierināšanas, arbitrāžas
vai jebkādu citu tādu mierīgu atrisināšanas paņēmienu palīdzību, par kuriem tās savstarpēji
vienojušās.
2 Eiropas
Padomes Ministru komiteja var noteikt strīda atrisināšanas procedūras, kuras
Konvencijas dalībvalstis, ja tās piekrīt, var izmantot strīdu atrisināšanai.
75 pants - Parakstīšana un stāšanās spēkā
1 Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, valstis, kas nav Eiropas Padomes
dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā,
un Eiropas Savienība.
2 Šo Konvenciju var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas
Padomes ģenerālsekretāram.
3 Šī Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši
no datuma, kurā 10 parakstītāji, tostarp vismaz astoņas Eiropas Padomes dalībvalstis,
ir izteikuši savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu saskaņā ar 2 punkta noteikumiem.
4 Attiecībā uz jebkuru citu 1 punktā minēto valsti vai Eiropas Savienību, kas savu piekrišanu
atzīt
šo Konvenciju par saistošu izsaka vēlāk, tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā
pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas
vai apstiprināšanas instruments.
76 pants - Pievienošanās Konvencijai
1 Pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru
komiteja,
apspriedusies ar šīs Konvencijas dalībvalstīm un saņēmusi to vienbalsīgu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav
piedalījusies Konvencijas izstrādāšanā, pievienoties šai Konvencijai ar lēmumu, kuru pieņem ar balsu vairākumu, kā tas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktā, un ar vienprātīgu
lēmumu, ko pieņem Konvencijas dalībvalstu pārstāvji Ministru komitejā.
2 Attiecībā uz jebkuru valsti, kas pievienojas, Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā
dienā pēc tam, kad pagājuši
trīs mēneši no datuma, kurā šī valsts savu pievienošanās
instrumentu deponējusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
77 pants - Teritoriālā
piemērošana
1 Ikviena valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanos tai instrumentu, var noteikt teritoriju
vai teritorijas, kurās šī Konvencija ir piemērojama.
2 Vēlāk ikviena Konvencijas dalībvalsts, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram
adresētu deklarāciju, var attiecināt Konvenciju
uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta šajā deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām attiecīgā Konvencijas dalībvalsts ir
atbildīga vai kuras vārdā ir
pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju
Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no
datuma, kurā ģenerālsekretārs ir
saņēmis minēto deklarāciju.
3 Jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējiem diviem punktiem, attiecībā uz
jebkuru teritoriju, kura minēta šajā deklarācijā, var atsaukt, iesniedzot Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram
adresētu paziņojumu. Deklarācijas atsaukums stājas spēkā nākamā
mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs
ir saņēmis minēto paziņojumu.
78 pants - Atrunas
1 Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem nevar izdarīt atrunas, izņemot 2 un 3 punktā
paredzētajos gadījumos.
2 Ikviena Eiropas Savienības dalībvalsts, parakstot šo Konvenciju
vai deponējot ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā var paziņot, ka saglabā tiesības nepiemērot vai
tikai
īpašos gadījumos vai apstākļos piemērot noteikumus, kurus paredz:
– 30. panta 2 punkts;
– 44 panta 1 punkta e) apakšpunkts, 3 un 4 punkts;
– 55 panta 1 punkts saistībā ar 35 pantu
attiecībā
uz maznozīmīgiem pārkāpumiem;
– 58 pants saistībā ar 37, 38 un 39 pantu;
– 59 pants.
3 Ikviena valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai deponējot ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā var paziņot, ka tā saglabā tiesības
kriminālsodu
vietā paredzēt citus sodus par 33 un 34 pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
4 Ikviena Konvencijas dalībvalsts var pilnīgi vai daļēji atsaukt atrunu ar Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētu
deklarāciju. Šī deklarācija stājas spēkā dienā, kad ģenerālsekretārs to ir saņēmis. Pants - Atrunu spēkā esamība un pārskatīšana
1 Atrunas, kas minētas 78 panta 2 un 3 punktā, ir spēkā
piecus gadus kopš dienas, kad šī
Konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Konvencijas dalībvalsti. Taču šīs atrunas
var pagarināt uz tikpat ilgu termiņu.
2 Astoņpadsmit mēnešus pirms atrunas
termiņa beigām Eiropas Padomes ģenerālsekretārs
paziņo attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij par atrunas termiņa beigšanos. Ne vēlāk kā trīs
mēnešus pirms termiņa beigām Konvencijas dalībvalsts paziņo
ģenerālsekretāram par
atrunas paturēšanu spēkā, grozīšanu vai atsaukšanu. Ja attiecīgā Konvencijas dalībvalsts nav iesniegusi paziņojumu, ģenerālsekretārs informē šo Konvencijas dalībvalsti par to, ka tās atruna tiek
atzīta par automātiski pagarinātu uz sešus mēnešus ilgu termiņu.
Ja attiecīgā Konvencijas dalībvalsts nepaziņo par savu nodomu paturēt spēkā vai grozīt
savu atrunu līdz šā termiņa beigām, šī
atruna zaudē spēku.
3 Ja Konvencijas dalībvalsts izdarījusi atrunu saskaņā ar 78 panta 2 un 3 punktu, tad pirms tās
atjaunošanas vai pēc pieprasījuma minētā dalībvalsts sniedz paskaidrojumu GREVIO
par tās turpināšanās
pamatojumu.
80. pants - Denonsēšana
1 Ikviena Konvencijas dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot
Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.
2 Šāda denonsēšana stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs
mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto
paziņojumu.
81 pants - Paziņošana
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav
Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās
šīs Konvencijas izstrādāšanā, ikvienai
parakstītājai, ikvienai Konvencijas dalībvalstij, Eiropas Savienībai un ikvienai valstij, kura
uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:
a ikvienu parakstīšanu;
b ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšan
as vai pievienošanās instrumenta
deponēšanu;
c ikvienu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu sas
kaņā ar 75 un 76 pantu;
d ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 72 pan
tu, un datumu, kurā šis grozījums
stāsies spēkā;
e ikvienas atrunas izdarīšanu un atrunas atsaukšanu
saskaņā ar 78
pantu;
f ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 80. pa
nta noteikumiem;
g jebkuru citu aktu, ziņojumu vai paziņojumu, kas a
ttiecas uz šo Konvenciju.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas
ir pa
rakstījušas šo Konvenciju.
Konvencija parakstīta Stambulā 2011 gada 11 maijā angļu un franču valodā, abi teksti ir
vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, un tos deponē Eiropas
Padomes arhīvā. Eiropas
Padomes ģenerālsekretārs nosūta Konvencijas apliecinātās kopijas visām Eiropas Padomes
dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās
šīs
Konvencijas izstrādāšanā, Eiropas Savienībai un visām valstīm, kuras uzaicinātas
pievienoties šai Konvencijai.
Papildinājums. Privilēģijas un imunitāte (66 pants)
1
Šis papildinājums attiecas uz Konvencijas 66 pantā minētajiem GREVIO locekļiem, kā arī
citiem valstu delegāciju locekļiem. Šajā papildinājumā termins „citi valstu delegāciju
locekļi” attiecas arī uz Konvencijas 68 panta 9 punktā minētajiem neatkarīgajiem valstu
ekspertiem un speciālistiem, Eiropas Padomes personālu un Eiropas
Padomes
nodarbinātajiem tulkiem, kuri pavada GREVIO ārvalstu vizītēs.
2
GREVIO locekļiem un citiem ārvalstu delegāciju locekļiem, pildot savas funkcijas saistībā ar
ārvalstu vizīšu sagatavošanu un norisi, kā arī to papildu
pasākumiem un ceļojot saistībā ar
šo funkciju izpildi, ir šādas privilēģijas un imunitāte:
a imunitāte pret aizturēšanu vai apcietināšanu un personiskās bagāžas
konfiscēšanu un
imunitāte pret jebkādiem tiesas procesiem, kuri saistīti ar visu, ko viņi teikuši, rakstījuši vai
darījuši, pildot savus darba pienākumus;
b atbrīvojums no jebkādiem
pārvietošanās brīvības ierobežojumiem, izceļojot no savas
dzīvesvietas valsts un atgriežoties tajā, un ārvalstnieku reģistrācijas valstī, uz kuru tie dodas
vizītē vai kuru tie šķērso, pildot savas funkcijas.
3 Kad GREVIO locekļi un citi valstu delegāciju locekļi ceļo savu funkciju pildīšanas laikā, tiemattiecībā uz muitas un valūtas kontroli piešķir tādus pašus atvieglojumus
kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas īslaicīgi pilda dienesta pienākumus.
4 Dokumenti, kas saistīti ar GREVIO locekļu un citu valstu delegāciju locekļu veikto Konvencijas
īstenošanas novērtēšanu, ir neaizskarami, ciktāl tie attiecas uz GREVIOdarbību.
GREVIO oficiālā sarakste vai GREVIO un citu ārvalstu delegāciju locekļu oficiālā
saziņa netiek pārtverta vai cenzēta.
5 Lai GREVIO locekļiem un citiem ārvalstu delegāciju locekļiem
nodrošinātu pilnīgu vārda brīvību un pilnīgu neatkarību, pildot savus pienāku
mus, viņi bauda imunitāti pret tiesas procesiem, kuri saistīti
ar visu, ko viņi teikuši,
rakstījuši vai darījuši, pildot savus pienākumus, pat ja minētās personas šos pienākumus
vairs nepilda.
6 Privilēģijas un
imunitāti šā Papildinājuma 1 punktā minētajām personām piešķir, lai tās
objektīvi pildītu savas funkcijas GREVIO interesēs, nevis personiskā labuma gūšanai.
Eiropas Padomes
ģenerālsekretārs var atcelt šā Papildinājuma 1 punktā minēto personu
imunitāti, ja viņš uzskata, ka konkrētā imunitāte varētu traucēt tiesas spriešanai, un ja to var
atsaukt, nekaitējot
GREVIO interesēm.
Istanbul Convenction
Having regard to the Rome Statute of the International Criminal Court (2002);
Recalling the basic principles of international humanitarian law,
and especially the Geneva Convention (IV) relative to the Protection of Civilian Persons in Time of War (1949) and the Additional Protocols I and II (1977) thereto;
Condemning all forms of violence against women and domestic violence;
Recognising
that the realisation of de jure and de facto equality between women and men is a key element in the prevention of violence against women;
Recognising that violence against women is a manifestation of historically unequal power relations between
women and men, which have led to domination over, and discrimination against, women by men and to the prevention of the full advancement of women;
Recognising the structural nature of violence against women as gender-based violence, and that violence
against women is one of the crucial social mechanisms by which women are forced into a subordinate position compared with men;
Recognising, with grave concern, that women and girls are often exposed to serious forms of violence such as domestic
violence, sexual harassment, rape, forced marriage, crimes committed in the name of so-called “honour” and genital mutilation, which constitute a serious violation of the human rights of women and girls and a major obstacle to the achievement of
equality between women and men;
Recognising the ongoing human rights violations during armed conflicts that affect the civilian population, especially women in the form of widespread or systematic rape and sexual violence and the potential for increased
gender-based violence both during and after conflicts;
Recognising that women and girls are exposed to a higher risk of gender-based violence than men;
Recognising that domestic violence affects women disproportionately, and that men
may also be victims of domestic violence;
Recognising that children are victims of domestic violence, including as witnesses of violence in the family;
Aspiring to create a Europe free from violence against women and domestic violence,
Have agreed as follows:
Chapter I – Purposes, definitions, equality and non-discrimination, general obligations
Article 1 – Purposes of the Convention
1The purposes of this Convention are to:
aprotect
women against all forms of violence, and prevent, prosecute and eliminate violence against women and domestic violence;
bcontribute to the elimination of all forms of discrimination against women and promote substantive equality between women and
men, including by empowering women;
cdesign a comprehensive framework, policies and measures for the protection of and assistance to all victims of violence against women and domestic violence;
dpromote international co-operation with
a view to eliminating violence against women and domestic violence;
eprovide support and assistance to organisations and law enforcement agencies to effectively co-operate in order to adopt an integrated approach to eliminating violence against
women and domestic violence.
2In order to ensure effective implementation of its provisions by the Parties, this Convention establishes a specific monitoring mechanism.
Article 2 – Scope of the Convention
1This Convention
shall apply to all forms of violence against women, including domestic violence, which affects women disproportionately.
2Parties are encouraged to apply this Convention to all victims of domestic violence. Parties shall pay particular attention
to women victims of gender-based violence in implementing the provisions of this Convention.
3This Convention shall apply in times of peace and in situations of armed conflict.
Article 3 – Definitions
For the purpose
of this Convention:
a“violence against women” is understood as a violation of human rights and a form of discrimination against women and shall mean all acts of gender-based violence that result in, or are likely to result in, physical,
sexual, psychological or economic harm or suffering to women, including threats of such acts, coercion or arbitrary deprivation of liberty, whether occurring in public or in private life;
b“domestic violence” shall mean all acts of physical,
sexual, psychological or economic violence that occur within the family or domestic unit or between former or current spouses or partners, whether or not the perpetrator shares or has shared the same residence with the victim;
c“gender”
shall mean the socially constructed roles, behaviours, activities and attributes that a given society considers appropriate for women and men;
d“gender-based violence against women” shall mean violence that is directed against a woman
because she is a woman or that affects women disproportionately;
e“victim” shall mean any natural person who is subject to the conduct specified in points a and b;
f“women” includes girls under the age of 18.
Article 4 – Fundamental rights, equality and non-discrimination
1Parties shall take the necessary legislative and other measures to promote and protect the right for everyone, particularly women, to live free from violence in both
the public and the private sphere.
2Parties condemn all forms of discrimination against women and take, without delay, the necessary legislative and other measures to prevent it, in particular by:
–embodying in their national constitutions
or other appropriate legislation the principle of equality between women and men and ensuring the practical realisation of this principle;
–prohibiting discrimination against women, including through the use of sanctions, where appropriate;
–abolishing laws and practices which discriminate against women.
3The implementation of the provisions of this Convention by the Parties, in particular measures to protect the rights of victims, shall be secured without discrimination
on any ground such as sex, gender, race, colour, language, religion, political or other opinion, national or social origin, association with a national minority, property, birth, sexual orientation, gender identity, age, state of health, disability, marital
status, migrant or refugee status, or other status.
4Special measures that are necessary to prevent and protect women from gender-based violence shall not be considered discrimination under the terms of this Convention.
Article 5 –
State obligations and due diligence
1Parties shall refrain from engaging in any act of violence against women and ensure that State authorities, officials, agents, institutions and other actors acting on behalf of the State act in conformity with
this obligation.
2Parties shall take the necessary legislative and other measures to exercise due diligence to prevent, investigate, punish and provide reparation for acts of violence covered by the scope of this Convention that are perpetrated
by non-State actors.
Article 6 – Gender-sensitive policies
Parties shall undertake to include a gender perspective in the implementation and evaluation of the impact of the provisions of this Convention and to promote and effectively
implement policies of equality between women and men and the empowerment of women.
Chapter II – Integrated policies and data collection
Article 7 – Comprehensive and co-ordinated policies
1Parties shall take the
necessary legislative and other measures to adopt and implement State-wide effective, comprehensive and co-ordinated policies encompassing all relevant measures to prevent and combat all forms of violence covered by the scope of this Convention and offer a
holistic response to violence against women.
2Parties shall ensure that policies referred to in paragraph 1 place the rights of the victim at the centre of all measures and are implemented by way of effective co-operation among all relevant agencies,
institutions and organisations.
3Measures taken pursuant to this article shall involve, where appropriate, all relevant actors, such as government agencies, the national, regional and local parliaments and authorities, national human rights institutions
and civil society organisations.
Article 8 – Financial resources
Parties shall allocate appropriate financial and human resources for the adequate implementation of integrated policies, measures and programmes to prevent and combat
all forms of violence covered by the scope of this Convention, including those carried out by non-governmental organisations and civil society.
Article 9 – Non-governmental organisations and civil society
Parties shall recognise,
encourage and support, at all levels, the work of relevant non-governmental organisations and of civil society active in combating violence against women and establish effective co-operation with these organisations.
Article 10 – Co-ordinating
body
1Parties shall designate or establish one or more official bodies responsible for the co-ordination, implementation, monitoring and evaluation of policies and measures to prevent and combat all forms of violence covered by this Convention.
These bodies shall co-ordinate the collection of data as referred to in Article 11, analyse and disseminate its results.
2Parties shall ensure that the bodies designated or established pursuant to this article receive information of a general nature
on measures taken pursuant to Chapter VIII.
3Parties shall ensure that the bodies designated or established pursuant to this article shall have the capacity to communicate directly and foster relations with their counterparts in other Parties.
Article 11 – Data collection and research
1For the purpose of the implementation of this Convention, Parties shall undertake to:
acollect disaggregated relevant statistical data at regular intervals on cases of all forms
of violence covered by the scope of this Convention;
bsupport research in the field of all forms of violence covered by the scope of this Convention in order to study its root causes and effects, incidences and conviction rates, as well as the efficacy
of measures taken to implement this Convention.
2Parties shall endeavour to conduct population-based surveys at regular intervals to assess the prevalence of and trends in all forms of violence covered by the scope of this Convention.
3Parties
shall provide the group of experts, as referred to in Article 66 of this Convention, with the information collected pursuant to this article in order to stimulate international co-operation and enable international benchmarking.
4Parties shall ensure
that the information collected pursuant to this article is available to the public.
Chapter III – Prevention
Article 12 – General obligations
1Parties shall take the necessary measures to promote changes in the
social and cultural patterns of behaviour of women and men with a view to eradicating prejudices, customs, traditions and all other practices which are based on the idea of the inferiority of women or on stereotyped roles for women and men.
2Parties
shall take the necessary legislative and other measures to prevent all forms of violence covered by the scope of this Convention by any natural or legal person.
3Any measures taken pursuant to this chapter shall take into account and address the
specific needs of persons made vulnerable by particular circumstances and shall place the human rights of all victims at their centre.
4Parties shall take the necessary measures to encourage all members of society, especially men and boys, to contribute
actively to preventing all forms of violence covered by the scope of this Convention.
5Parties shall ensure that culture, custom, religion, tradition or so-called “honour” shall not be considered as justification for any acts of violence
covered by the scope of this Convention.
6Parties shall take the necessary measures to promote programmes and activities for the empowerment of women.
Article 13 – Awareness-raising
1Parties shall promote or conduct,
on a regular basis and at all levels, awareness-raising campaigns or programmes, including in co-operation with national human rights institutions and equality bodies, civil society and non-governmental organisations, especially women’s organisations,
where appropriate, to increase awareness and understanding among the general public of the different manifestations of all forms of violence covered by the scope of this Convention, their consequences on children and the need to prevent such violence.
2Parties shall ensure the wide dissemination among the general public of information on measures available to prevent acts of violence covered by the scope of this Convention.
Article 14 – Education
1Parties shall take, where
appropriate, the necessary steps to include teaching material on issues such as equality between women and men, non-stereotyped gender roles, mutual respect, non-violent conflict resolution in interpersonal relationships, gender-based violence against women
and the right to personal integrity, adapted to the evolving capacity of learners, in formal curricula and at all levels of education.
2Parties shall take the necessary steps to promote the principles referred to in paragraph 1 in informal educational
facilities, as well as in sports, cultural and leisure facilities and the media.
Article 15 – Training of professionals
1Parties shall provide or strengthen appropriate training for the relevant professionals dealing with victims
or perpetrators of all acts of violence covered by the scope of this Convention, on the prevention and detection of such violence, equality between women and men, the needs and rights of victims, as well as on how to prevent secondary victimisation.
2Parties shall encourage that the training referred to in paragraph 1 includes training on co-ordinated multi-agency co-operation to allow for a comprehensive and appropriate handling of referrals in cases of violence covered by the scope of this Convention.
Article 16 – Preventive intervention and treatment programmes
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to set up or support programmes aimed at teaching perpetrators of domestic violence to adopt non-violent
behaviour in interpersonal relationships with a view to preventing further violence and changing violent behavioural patterns.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to set up or support treatment programmes aimed at preventing
perpetrators, in particular sex offenders, from re-offending.
3In taking the measures referred to in paragraphs 1 and 2, Parties shall ensure that the safety of, support for and the human rights of victims are of primary concern and that, where
appropriate, these programmes are set up and implemented in close co-ordination with specialist support services for victims.
Article 17 – Participation of the private sector and the media
1Parties shall encourage the private sector,
the information and communication technology sector and the media, with due respect for freedom of expression and their independence, to participate in the elaboration and implementation of policies and to set guidelines and self-regulatory standards to prevent
violence against women and to enhance respect for their dignity.
2Parties shall develop and promote, in co-operation with private sector actors, skills among children, parents and educators on how to deal with the information and communications
environment that provides access to degrading content of a sexual or violent nature which might be harmful.
Chapter IV – Protection and support
Article 18 – General obligations
1Parties shall take the necessary
legislative or other measures to protect all victims from any further acts of violence.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures, in accordance with internal law, to ensure that there are appropriate mechanisms to provide
for effective co-operation between all relevant state agencies, including the judiciary, public prosecutors, law enforcement agencies, local and regional authorities as well as non-governmental organisations and other relevant organisations and entities, in
protecting and supporting victims and witnesses of all forms of violence covered by the scope of this Convention, including by referring to general and specialist support services as detailed in Articles 20 and 22 of this Convention.
3Parties shall
ensure that measures taken pursuant to this chapter shall:
–be based on a gendered understanding of violence against women and domestic violence and shall focus on the human rights and safety of the victim;
–be based on an
integrated approach which takes into account the relationship between victims, perpetrators, children and their wider social environment;
–aim at avoiding secondary victimisation;
–aim at the empowerment and economic independence
of women victims of violence;
–allow, where appropriate, for a range of protection and support services to be located on the same premises;
–address the specific needs of vulnerable persons, including child victims, and be
made available to them.
4The provision of services shall not depend on the victim’s willingness to press charges or testify against any perpetrator.
5Parties shall take the appropriate measures to provide consular and other protection
and support to their nationals and other victims entitled to such protection in accordance with their obligations under international law.
Article 19 – Information
Parties shall take the necessary legislative or other measures to
ensure that victims receive adequate and timely information on available support services and legal measures in a language they understand.
Article 20 – General support services
1Parties shall take the necessary legislative
or other measures to ensure that victims have access to services facilitating their recovery from violence. These measures should include, when necessary, services such as legal and psychological counselling, financial assistance, housing, education, training
and assistance in finding employment.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that victims have access to health care and social services and that services are adequately resourced and professionals are trained
to assist victims and refer them to the appropriate services.
Article 21 – Assistance in individual/collective complaints
Parties shall ensure that victims have information on and access to applicable regional and international
individual/collective complaints mechanisms. Parties shall promote the provision of sensitive and knowledgeable assistance to victims in presenting any such complaints.
Article 22 – Specialist support services
1Parties shall take
the necessary legislative or other measures to provide or arrange for, in an adequate geographical distribution, immediate, short- and long-term specialist support services to any victim subjected to any of the acts of violence covered by the scope of this
Convention.
2Parties shall provide or arrange for specialist women’s support services to all women victims of violence and their children.
Article 23 – Shelters
Parties shall take the necessary legislative or other
measures to provide for the setting-up of appropriate, easily accessible shelters in sufficient numbers to provide safe accommodation for and to reach out pro-actively to victims, especially women and their children.
Article 24 – Telephone
helplines
Parties shall take the necessary legislative or other measures to set up state-wide round-the-clock (24/7) telephone helplines free of charge to provide advice to callers, confidentially or with due regard for their anonymity, in relation
to all forms of violence covered by the scope of this Convention.
Article 25 – Support for victims of sexual violence
Parties shall take the necessary legislative or other measures to provide for the setting up of appropriate, easily
accessible rape crisis or sexual violence referral centres for victims in sufficient numbers to provide for medical and forensic examination, trauma support and counselling for victims.
Article 26 – Protection and support for child witnesses
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that in the provision of protection and support services to victims, due account is taken of the rights and needs of child witnesses of all forms of violence covered by the scope
of this Convention.
2Measures taken pursuant to this article shall include age-appropriate psychosocial counselling for child witnesses of all forms of violence covered by the scope of this Convention and shall give due regard to the best interests
of the child.
Article 27 – Reporting
Parties shall take the necessary measures to encourage any person witness to the commission of acts of violence covered by the scope of this Convention or who has reasonable grounds to believe
that such an act may be committed, or that further acts of violence are to be expected, to report this to the competent organisations or authorities.
Article 28 – Reporting by professionals
Parties shall take the necessary measures
to ensure that the confidentiality rules imposed by internal law on certain professionals do not constitute an obstacle to the possibility, under appropriate conditions, of their reporting to the competent organisations or authorities if they have reasonable
grounds to believe that a serious act of violence covered by the scope of this Convention, has been committed and further serious acts of violence are to be expected.
Chapter V – Substantive law
Article 29 – Civil lawsuits
and remedies
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to provide victims with adequate civil remedies against the perpetrator.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to provide victims,
in accordance with the general principles of international law, with adequate civil remedies against State authorities that have failed in their duty to take the necessary preventive or protective measures within the scope of their powers.
Article
30 – Compensation
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that victims have the right to claim compensation from perpetrators for any of the offences established in accordance with this Convention.
2Adequate State compensation shall be awarded to those who have sustained serious bodily injury or impairment of health, to the extent that the damage is not covered by other sources such as the perpetrator, insurance or State-funded health and social provisions.
This does not preclude Parties from claiming regress for compensation awarded from the perpetrator, as long as due regard is paid to the victim’s safety.
3Measures taken pursuant to paragraph 2 shall ensure the granting of compensation within
a reasonable time.
Article 31 – Custody, visitation rights and safety
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that, in the determination of custody and visitation rights of children, incidents of
violence covered by the scope of this Convention are taken into account.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the exercise of any visitation or custody rights does not jeopardise the rights and safety of
the victim or children.
Article 32 – Civil consequences of forced marriages
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that marriages concluded under force may be voidable, annulled or dissolved
without undue financial or administrative burden placed on the victim.
Article 33 – Psychological violence
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the intentional conduct of seriously impairing
a person’s psychological integrity through coercion or threats is criminalised.
Article 34 – Stalking
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the intentional conduct of repeatedly engaging
in threatening conduct directed at another person, causing her or him to fear for her or his safety, is criminalised.
Article 35 – Physical violence
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the
intentional conduct of committing acts of physical violence against another person is criminalised.
Article 36 – Sexual violence, including rape
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the
following intentional conducts are criminalised:
aengaging in non-consensual vaginal, anal or oral penetration of a sexual nature of the body of another person with any bodily part or object;
bengaging in other non-consensual acts of
a sexual nature with a person;
ccausing another person to engage in non-consensual acts of a sexual nature with a third person.
2Consent must be given voluntarily as the result of the person’s free will assessed in the context of
the surrounding circumstances.
3Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the provisions of paragraph 1 also apply to acts committed against former or current spouses or partners as recognised by internal law.
Article 37 – Forced marriage
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the intentional conduct of forcing an adult or a child to enter into a marriage is criminalised.
2Parties shall
take the necessary legislative or other measures to ensure that the intentional conduct of luring an adult or a child to the territory of a Party or State other than the one she or he resides in with the purpose of forcing this adult or child to enter into
a marriage is criminalised.
Article 38 – Female genital mutilation
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the following intentional conducts are criminalised:
aexcising, infibulating
or performing any other mutilation to the whole or any part of a woman’s labia majora, labia minora or clitoris;
bcoercing or procuring a woman to undergo any of the acts listed in point a;
cinciting, coercing or procuring a girl
to undergo any of the acts listed in point a.
Article 39 – Forced abortion and forced sterilisation
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the following intentional conducts are criminalised:
aperforming an abortion on a woman without her prior and informed consent;
bperforming surgery which has the purpose or effect of terminating a woman’s capacity to naturally reproduce without her prior and informed consent or understanding
of the procedure.
Article 40 – Sexual harassment
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that any form of unwanted verbal, non-verbal or physical conduct of a sexual nature with the purpose or effect
of violating the dignity of a person, in particular when creating an intimidating, hostile, degrading, humiliating or offensive environment, is subject to criminal or other legal sanction.
Article 41 – Aiding or abetting and attempt
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to establish as an offence, when committed intentionally, aiding or abetting the commission of the offences established in accordance with Articles 33, 34, 35, 36, 37, 38.a and 39 of this Convention.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to establish as offences, when committed intentionally, attempts to commit the offences established in accordance with Articles 35, 36, 37, 38.a and 39 of this Convention.
Article
42 –Unacceptable justifications for crimes, including crimes committed in the name of so-called “honour”
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that, in criminal proceedings initiated following
the commission of any of the acts of violence covered by the scope of this Convention, culture, custom, religion, tradition or so-called “honour” shall not be regarded as justification for such acts. This covers, in particular, claims that the
victim has transgressed cultural, religious, social or traditional norms or customs of appropriate behaviour.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that incitement by any person of a child to commit any of the
acts referred to in paragraph 1 shall not diminish the criminal liability of that person for the acts committed.
Article 43 – Application of criminal offences
The offences established in accordance with this Convention shall
apply irrespective of the nature of the relationship between victim and perpetrator.
Article 44 – Jurisdiction
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to establish jurisdiction over any offence established
in accordance with this Convention, when the offence is committed:
ain their territory; or
bon board a ship flying their flag; or
con board an aircraft registered under their laws; or
dby one of their nationals;
or
eby a person who has her or his habitual residence in their territory.
2Parties shall endeavour to take the necessary legislative or other measures to establish jurisdiction over any offence established in accordance with this Convention
where the offence is committed against one of their nationals or a person who has her or his habitual residence in their territory.
3For the prosecution of the offences established in accordance with Articles 36, 37, 38 and 39 of this Convention,
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that their jurisdiction is not subordinated to the condition that the acts are criminalised in the territory where they were committed.
4For the prosecution of the offences
established in accordance with Articles 36, 37, 38 and 39 of this Convention, Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that their jurisdiction as regards points d and e of paragraph 1 is not subordinated to the condition that
the prosecution can only be initiated following the reporting by the victim of the offence or the laying of information by the State of the place where the offence was committed.
5Parties shall take the necessary legislative or other measures to
establish jurisdiction over the offences established in accordance with this Convention, in cases where an alleged perpetrator is present on their territory and they do not extradite her or him to another Party, solely on the basis of her or his nationality.
6When more than one Party claims jurisdiction over an alleged offence established in accordance with this Convention, the Parties involved shall, where appropriate, consult each other with a view to determining the most appropriate jurisdiction for
prosecution.
7Without prejudice to the general rules of international law, this Convention does not exclude any criminal jurisdiction exercised by a Party in accordance with its internal law.
Article 45 – Sanctions and measures
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the offences established in accordance with this Convention are punishable by effective, proportionate and dissuasive sanctions, taking into account their seriousness. These
sanctions shall include, where appropriate, sentences involving the deprivation of liberty which can give rise to extradition.
2Parties may adopt other measures in relation to perpetrators, such as:
–monitoring or supervision of
convicted persons;
–withdrawal of parental rights, if the best interests of the child, which may include the safety of the victim, cannot be guaranteed in any other way.
Article 46 – Aggravating circumstances
Parties
shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the following circumstances, insofar as they do not already form part of the constituent elements of the offence, may, in conformity with the relevant provisions of internal law, be taken
into consideration as aggravating circumstances in the determination of the sentence in relation to the offences established in accordance with this Convention:
athe offence was committed against a former or current spouse or partner as recognised
by internal law, by a member of the family, a person cohabiting with the victim or a person having abused her or his authority;
bthe offence, or related offences, were committed repeatedly;
cthe offence was committed against a person
made vulnerable by particular circumstances;
dthe offence was committed against or in the presence of a child;
ethe offence was committed by two or more people acting together;
fthe offence was preceded or accompanied by extreme
levels of violence;
gthe offence was committed with the use or threat of a weapon;
hthe offence resulted in severe physical or psychological harm for the victim;
ithe perpetrator had previously been convicted of offences of
a similar nature.
Article 47 – Sentences passed by another Party
Parties shall take the necessary legislative or other measures to provide for the possibility of taking into account final sentences passed by another Party in relation
to the offences established in accordance with this Convention when determining the sentence.
Article 48 –Prohibition of mandatory alternative dispute resolution processes or sentencing
1Parties shall take the necessary legislative
or other measures to prohibit mandatory alternative dispute resolution processes, including mediation and conciliation, in relation to all forms of violence covered by the scope of this Convention.
2Parties shall take the necessary legislative or
other measures to ensure that if the payment of a fine is ordered, due account shall be taken of the ability of the perpetrator to assume his or her financial obligations towards the victim.
Chapter VI – Investigation, prosecution, procedural
law and protective measures
Article 49 – General obligations
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that investigations and judicial proceedings in relation to all forms of violence covered by
the scope of this Convention are carried out without undue delay while taking into consideration the rights of the victim during all stages of the criminal proceedings.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures, in conformity
with the fundamental principles of human rights and having regard to the gendered understanding of violence, to ensure the effective investigation and prosecution of offences established in accordance with this Convention.
Article 50 – Immediate
response, prevention and protection
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the responsible law enforcement agencies respond to all forms of violence covered by the scope of this Convention promptly and appropriately
by offering adequate and immediate protection to victims.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the responsible law enforcement agencies engage promptly and appropriately in the prevention and protection
against all forms of violence covered by the scope of this Convention, including the employment of preventive operational measures and the collection of evidence.
Article 51 – Risk assessment and risk management
1Parties shall take
the necessary legislative or other measures to ensure that an assessment of the lethality risk, the seriousness of the situation and the risk of repeated violence is carried out by all relevant authorities in order to manage the risk and if necessary to provide
co-ordinated safety and support.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the assessment referred to in paragraph 1 duly takes into account, at all stages of the investigation and application of protective measures,
the fact that perpetrators of acts of violence covered by the scope of this Convention possess or have access to firearms.
Article 52 – Emergency barring orders
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure
that the competent authorities are granted the power to order, in situations of immediate danger, a perpetrator of domestic violence to vacate the residence of the victim or person at risk for a sufficient period of time and to prohibit the perpetrator from
entering the residence of or contacting the victim or person at risk. Measures taken pursuant to this article shall give priority to the safety of victims or persons at risk.
Article 53 – Restraining or protection orders
1Parties
shall take the necessary legislative or other measures to ensure that appropriate restraining or protection orders are available to victims of all forms of violence covered by the scope of this Convention.
2Parties shall take the necessary legislative
or other measures to ensure that the restraining or protection orders referred to in paragraph 1 are:
–available for immediate protection and without undue financial or administrative burdens placed on the victim;
–issued
for a specified period or until modified or discharged;
–where necessary, issued on an ex parte basis which has immediate effect;
–available irrespective of, or in addition to, other legal proceedings;
–allowed
to be introduced in subsequent legal proceedings.
3Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that breaches of restraining or protection orders issued pursuant to paragraph 1 shall be subject to effective, proportionate
and dissuasive criminal or other legal sanctions.
Article 54 – Investigations and evidence
Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that, in any civil or criminal proceedings, evidence relating to
the sexual history and conduct of the victim shall be permitted only when it is relevant and necessary.
Article 55 – Ex parte and ex officio proceedings
1Parties shall ensure that investigations into or prosecution of offences established
in accordance with Articles 35, 36, 37, 38 and 39 of this Convention shall not be wholly dependant upon a report or complaint filed by a victim if the offence was committed in whole or in part on its territory, and that the proceedings may continue even if
the victim withdraws her or his statement or complaint.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure, in accordance with the conditions provided for by their internal law, the possibility for governmental and non-governmental
organisations and domestic violence counsellors to assist and/or support victims, at their request, during investigations and judicial proceedings concerning the offences established in accordance with this Convention.
Article 56 – Measures
of protection
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to protect the rights and interests of victims, including their special needs as witnesses, at all stages of investigations and judicial proceedings, in particular by:
aproviding for their protection, as well as that of their families and witnesses, from intimidation, retaliation and repeat victimisation;
bensuring that victims are informed, at least in cases where the victims and the family might be in
danger, when the perpetrator escapes or is released temporarily or definitively;
cinforming them, under the conditions provided for by internal law, of their rights and the services at their disposal and the follow-up given to their complaint, the
charges, the general progress of the investigation or proceedings, and their role therein, as well as the outcome of their case;
denabling victims, in a manner consistent with the procedural rules of internal law, to be heard, to supply evidence
and have their views, needs and concerns presented, directly or through an intermediary, and considered;
eproviding victims with appropriate support services so that their rights and interests are duly presented and taken into account;
fensuring that measures may be adopted to protect the privacy and the image of the victim;
gensuring that contact between victims and perpetrators within court and law enforcement agency premises is avoided where possible;
hproviding
victims with independent and competent interpreters when victims are parties to proceedings or when they are supplying evidence;
ienabling victims to testify, according to the rules provided by their internal law, in the courtroom without being
present or at least without the presence of the alleged perpetrator, notably through the use of appropriate communication technologies, where available.
2A child victim and child witness of violence against women and domestic violence shall be afforded,
where appropriate, special protection measures taking into account the best interests of the child.
Article 57 – Legal aid
Parties shall provide for the right to legal assistance and to free legal aid for victims under the conditions
provided by their internal law.
Article 58 – Statute of limitation
Parties shall take the necessary legislative and other measures to ensure that the statute of limitation for initiating any legal proceedings with regard to the
offences established in accordance with Articles 36, 37, 38 and 39 of this Convention, shall continue for a period of time that is sufficient and commensurate with the gravity of the offence in question, to allow for the efficient initiation of proceedings
after the victim has reached the age of majority.
Chapter VII – Migration and asylum
Article 59 – Residence status
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that victims whose residence
status depends on that of the spouse or partner as recognised by internal law, in the event of the dissolution of the marriage or the relationship, are granted in the event of particularly difficult circumstances, upon application, an autonomous residence
permit irrespective of the duration of the marriage or the relationship. The conditions relating to the granting and duration of the autonomous residence permit are established by internal law.
2Parties shall take the necessary legislative or other
measures to ensure that victims may obtain the suspension of expulsion proceedings initiated in relation to a residence status dependent on that of the spouse or partner as recognised by internal law to enable them to apply for an autonomous residence permit.
3Parties shall issue a renewable residence permit to victims in one of the two following situations, or in both:
awhere the competent authority considers that their stay is necessary owing to their personal situation;
bwhere the
competent authority considers that their stay is necessary for the purpose of their co-operation with the competent authorities in investigation or criminal proceedings.
4Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that
victims of forced marriage brought into another country for the purpose of the marriage and who, as a result, have lost their residence status in the country where they habitually reside, may regain this status.
Article 60 – Gender-based asylum
claims
1Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that gender-based violence against women may be recognised as a form of persecution within the meaning of Article 1, A (2), of the 1951 Convention relating to the Status
of Refugees and as a form of serious harm giving rise to complementary/subsidiary protection.
2Parties shall ensure that a gender-sensitive interpretation is given to each of the Convention grounds and that where it is established that the persecution
feared is for one or more of these grounds, applicants shall be granted refugee status according to the applicable relevant instruments.
3Parties shall take the necessary legislative or other measures to develop gender-sensitive reception procedures
and support services for asylum-seekers as well as gender guidelines and gender-sensitive asylum procedures, including refugee status determination and application for international protection.
Article 61 – Non-refoulement
1Parties
shall take the necessary legislative or other measures to respect the principle of non-refoulement in accordance with existing obligations under international law.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that victims
of violence against women who are in need of protection, regardless of their status or residence, shall not be returned under any circumstances to any country where their life would be at risk or where they might be subjected to torture or inhuman or degrading
treatment or punishment.
Chapter VIII – International co-operation
Article 62 – General principles
1Parties shall co-operate with each other, in accordance with the provisions of this Convention, and through the
application of relevant international and regional instruments on co-operation in civil and criminal matters, arrangements agreed on the basis of uniform or reciprocal legislation and internal laws, to the widest extent possible, for the purpose of:
apreventing, combating and prosecuting all forms of violence covered by the scope of this Convention;
bprotecting and providing assistance to victims;
cinvestigations or proceedings concerning the offences established in accordance
with this Convention;
denforcing relevant civil and criminal judgments issued by the judicial authorities of Parties, including protection orders.
2Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that victims
of an offence established in accordance with this Convention and committed in the territory of a Party other than the one where they reside may make a complaint before the competent authorities of their State of residence.
3If a Party that makes
mutual legal assistance in criminal matters, extradition or enforcement of civil or criminal judgments imposed by another Party to this Convention conditional on the existence of a treaty receives a request for such legal co-operation from a Party with which
it has not concluded such a treaty, it may consider this Convention to be the legal basis for mutual legal assistance in criminal matters, extradition or enforcement of civil or criminal judgments imposed by the other Party in respect of the offences established
in accordance with this Convention.
4Parties shall endeavour to integrate, where appropriate, the prevention and the fight against violence against women and domestic violence in assistance programmes for development provided for the benefit of
third States, including by entering into bilateral and multilateral agreements with third States with a view to facilitating the protection of victims in accordance with Article 18, paragraph 5.
Article 63 – Measures relating to persons at
risk
When a Party, on the basis of the information at its disposal, has reasonable grounds to believe that a person is at immediate risk of being subjected to any of the acts of violence referred to in Articles 36, 37, 38 and 39 of this Convention
on the territory of another Party, the Party that has the information is encouraged to transmit it without delay to the latter for the purpose of ensuring that appropriate protection measures are taken. Where applicable, this information shall include details
on existing protection provisions for the benefit of the person at risk.
Article 64 – Information
1The requested Party shall promptly inform the requesting Party of the final result of the action taken under this chapter. The requested
Party shall also promptly inform the requesting Party of any circumstances which render impossible the carrying out of the action sought or are likely to delay it significantly.
2A Party may, within the limits of its internal law, without prior
request, forward to another Party information obtained within the framework of its own investigations when it considers that the disclosure of such information might assist the receiving Party in preventing criminal offences established in accordance with
this Convention or in initiating or carrying out investigations or proceedings concerning such criminal offences or that it might lead to a request for co-operation by that Party under this chapter.
3A Party receiving any information in accordance
with paragraph 2 shall submit such information to its competent authorities in order that proceedings may be taken if they are considered appropriate, or that this information may be taken into account in relevant civil and criminal proceedings.
Article
65 – Data Protection
Personal data shall be stored and used pursuant to the obligations undertaken by the Parties under the Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal Data (ETS No. 108).
Chapter IX – Monitoring mechanism
Article 66 –Group of experts on action against violence against women and domestic violence
1The Group of experts on action against violence against women and domestic violence
(hereinafter referred to as “GREVIO”) shall monitor the implementation of this Convention by the Parties.
2GREVIO shall be composed of a minimum of 10 members and a maximum of 15 members, taking into account a gender and geographical
balance, as well as multidisciplinary expertise. Its members shall be elected by the Committee of the Parties from among candidates nominated by the Parties for a term of office of four years, renewable once, and chosen from among nationals of the Parties.
3The initial election of 10 members shall be held within a period of one year following the entry into force of this Convention. The election of five additional members shall be held following the 25th ratification or accession.
4The election
of the members of GREVIO shall be based on the following principles:
athey shall be chosen according to a transparent procedure from among persons of high moral character, known for their recognised competence in the fields of human rights, gender
equality, violence against women and domestic violence, or assistance to and protection of victims, or having demonstrated professional experience in the areas covered by this Convention;
bno two members of GREVIO may be nationals of the same State;
cthey should represent the main legal systems;
dthey should represent relevant actors and agencies in the field of violence against women and domestic violence;
ethey shall sit in their individual capacity and shall be independent
and impartial in the exercise of their functions, and shall be available to carry out their duties in an effective manner.
5The election procedure of the members of GREVIO shall be determined by the Committee of Ministers of the Council of Europe,
after consulting with and obtaining the unanimous consent of the Parties, within a period of six months following the entry into force of this Convention.
6GREVIO shall adopt its own rules of procedure.
7Members of GREVIO, and other members
of delegations carrying out the country visits as set forth in Article 68, paragraphs 9 and 14, shall enjoy the privileges and immunities established in the appendix to this Convention.
Article 67 – Committee of the Parties
1The
Committee of the Parties shall be composed of the representatives of the Parties to the Convention.
2The Committee of the Parties shall be convened by the Secretary General of the Council of Europe. Its first meeting shall be held within a
period of one year following the entry into force of this Convention in order to elect the members of GREVIO. It shall subsequently meet whenever one third of the Parties, the President of the Committee of the Parties or the Secretary General so requests.
3The Committee of the Parties shall adopt its own rules of procedure.
Article 68 – Procedure
1Parties shall submit to the Secretary General of the Council of Europe, based on a questionnaire prepared by GREVIO, a report
on legislative and other measures giving effect to the provisions of this Convention, for consideration by GREVIO.
2GREVIO shall consider the report submitted in accordance with paragraph 1 with the representatives of the Party concerned.
3Subsequent evaluation procedures shall be divided into rounds, the length of which is determined by GREVIO. At the beginning of each round GREVIO shall select the specific provisions on which the evaluation procedure shall be based and send out a questionnaire.
4GREVIO shall define the appropriate means to carry out this monitoring procedure. It may in particular adopt a questionnaire for each evaluation round, which shall serve as a basis for the evaluation procedure of the implementation by the Parties.
This questionnaire shall be addressed to all Parties. Parties shall respond to this questionnaire, as well as to any other request of information from GREVIO.
5GREVIO may receive information on the implementation of the Convention from non-governmental
organisations and civil society, as well as from national institutions for the protection of human rights.
6GREVIO shall take due consideration of the existing information available from other regional and international instruments and bodies in
areas falling within the scope of this Convention.
7When adopting a questionnaire for each evaluation round, GREVIO shall take due consideration of the existing data collection and research in the Parties as referred to in Article 11 of this Convention.
8GREVIO may receive information on the implementation of the Convention from the Council of Europe Commissioner for Human Rights, the Parliamentary Assembly and relevant specialised bodies of the Council of Europe, as well as those established under
other international instruments. Complaints presented to these bodies and their outcome will be made available to GREVIO.
9GREVIO may subsidiarily organise, in co-operation with the national authorities and with the assistance of independent national
experts, country visits, if the information gained is insufficient or in cases provided for in paragraph 14. During these visits, GREVIO may be assisted by specialists in specific fields.
10GREVIO shall prepare a draft report containing its analysis
concerning the implementation of the provisions on which the evaluation is based, as well as its suggestions and proposals concerning the way in which the Party concerned may deal with the problems which have been identified. The draft report shall be transmitted
for comments to the Party which undergoes the evaluation. Its comments shall be taken into account by GREVIO when adopting its report.
11On the basis of all the information received and the comments by the Parties, GREVIO shall adopt its report
and conclusions concerning the measures taken by the Party concerned to implement the provisions of this Convention. This report and the conclusions shall be sent to the Party concerned and to the Committee of the Parties. The report and conclusions of GREVIO
shall be made public as from their adoption, together with eventual comments by the Party concerned.
12Without prejudice to the procedure of paragraphs 1 to 8, the Committee of the Parties may adopt, on the basis of the report and conclusions of
GREVIO, recommendations addressed to this Party (a) concerning the measures to be taken to implement the conclusions of GREVIO, if necessary setting a date for submitting information on their implementation, and (b) aiming at promoting co-operation with that
Party for the proper implementation of this Convention.
13If GREVIO receives reliable information indicating a situation where problems require immediate attention to prevent or limit the scale or number of serious violations of the Convention,
it may request the urgent submission of a special report concerning measures taken to prevent a serious, massive or persistent pattern of violence against women.
14Taking into account the information submitted by the Party concerned, as well as
any other reliable information available to it, GREVIO may designate one or more of its members to conduct an inquiry and to report urgently to GREVIO. Where warranted and with the consent of the Party, the inquiry may include a visit to its territory.
15After examining the findings of the inquiry referred to in paragraph 14, GREVIO shall transmit these findings to the Party concerned and, where appropriate, to the Committee of the Parties and the Committee of Ministers of the Council of Europe together
with any comments and recommendations.
Article 69 – General recommendations
GREVIO may adopt, where appropriate, general recommendations on the implementation of this Convention.
Article 70 – Parliamentary involvement
in monitoring
1National parliaments shall be invited to participate in the monitoring of the measures taken for the implementation of this Convention.
2Parties shall submit the reports of GREVIO to their national parliaments.
3The Parliamentary Assembly of the Council of Europe shall be invited to regularly take stock of the implementation of this Convention.
Chapter X – Relationship with other international instruments
Article 71 – Relationship
with other international instruments
1This Convention shall not affect obligations arising from other international instruments to which Parties to this Convention are Parties or shall become Parties and which contain provisions on matters governed
by this Convention.
2The Parties to this Convention may conclude bilateral or multilateral agreements with one another on the matters dealt with in this Convention, for purposes of supplementing or strengthening its provisions or facilitating the
application of the principles embodied in it.
Chapter XI – Amendments to the Convention
Article 72 – Amendments
1Any proposal for an amendment to this Convention presented by a Party shall be communicated
to the Secretary General of the Council of Europe and forwarded by her or him to the member States of the Council of Europe, any signatory, any Party, the European Union, any State invited to sign this Convention in accordance with the provisions of Article
75, and any State invited to accede to this Convention in accordance with the provisions of Article 76.
2The Committee of Ministers of the Council of Europe shall consider the proposed amendment and, after having consulted the Parties to this Convention
that are not members of the Council of Europe, may adopt the amendment by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe.
3The text of any amendment adopted by the Committee of Ministers in accordance with paragraph
2 shall be forwarded to the Parties for acceptance.
4Any amendment adopted in accordance with paragraph 2 shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the date on which all Parties
have informed the Secretary General of their acceptance.
Chapter XII – Final clauses
Article 73 – Effects of this Convention
The provisions of this Convention shall not prejudice the provisions of internal law and
binding international instruments which are already in force or may come into force, under which more favourable rights are or would be accorded to persons in preventing and combating violence against women and domestic violence.
Article 74 –
Dispute settlement
1The Parties to any dispute which may arise concerning the application or interpretation of the provisions of this Convention shall first seek to resolve it by means of negotiation, conciliation, arbitration or by any other methods
of peaceful settlement accepted by mutual agreement between them.
2The Committee of Ministers of the Council of Europe may establish procedures of settlement to be available for use by the Parties in dispute if they should so agree.
Article
75 – Signature and entry into force
1This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe, the non-member States which have participated in its elaboration and the European Union.
2This Convention
is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.
3This Convention shall enter into force on the first day of the month
following the expiration of a period of three months after the date on which 10 signatories, including at least eight member States of the Council of Europe, have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of paragraph
2.
4In respect of any State referred to in paragraph 1 or the European Union, which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of
three months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.
Article 76 – Accession to the Convention
1After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council
of Europe may, after consultation of the Parties to this Convention and obtaining their unanimous consent, invite any non-member State of the Council of Europe, which has not participated in the elaboration of the Convention, to accede to this Convention by
a decision taken by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe, and by unanimous vote of the representatives of the Parties entitled to sit on the Committee of Ministers.
2In respect of any acceding State,
the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.
Article 77 –
Territorial application
1Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.
2Any Party may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration and for whose international relations it
is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings. In respect of such territory, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such
declaration by the Secretary General.
3Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.
The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.
Article 78 – Reservations
1No reservation
may be made in respect of any provision of this Convention, with the exceptions provided for in paragraphs 2 and 3.
2Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval
or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves the right not to apply or to apply only in specific cases or conditions the provisions laid down in:
–Article 30, paragraph
2;
–Article 44, paragraphs 1.e, 3 and 4;
–Article 55, paragraph 1 in respect of Article 35 regarding minor offences;
–Article 58 in respect of Articles 37, 38 and 39;
–Article 59.
3Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves
the right to provide for non-criminal sanctions, instead of criminal sanctions, for the behaviours referred to in Articles 33 and 34.
4Any Party may wholly or partly withdraw a reservation by means of a declaration addressed to the Secretary General
of the Council of Europe. This declaration shall become effective as from its date of receipt by the Secretary General.
Article 79 – Validity and review of reservations
1Reservations referred to in Article 78, paragraphs 2 and 3,
shall be valid for a period of five years from the day of the entry into force of this Convention in respect of the Party concerned. However, such reservations may be renewed for periods of the same duration.
2Eighteen months before the date of
expiry of the reservation, the Secretariat General of the Council of Europe shall give notice of that expiry to the Party concerned. No later than three months before the expiry, the Party shall notify the Secretary General that it is upholding, amending or
withdrawing its reservation. In the absence of a notification by the Party concerned, the Secretariat General shall inform that Party that its reservation is considered to have been extended automatically for a period of six months. Failure by the Party concerned
to notify its intention to uphold or modify its reservation before the expiry of that period shall cause the reservation to lapse.
3If a Party makes a reservation in conformity with Article 78, paragraphs 2 and 3, it shall provide, before its renewal
or upon request, an explanation to GREVIO, on the grounds justifying its continuance.
Article 80 – Denunciation
1Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General
of the Council of Europe.
2Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.
Article 81
– Notification
The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, the non-member States which have participated in its elaboration, any signatory, any Party, the European Union, and any
State invited to accede to this Convention of:
aany signature;
bthe deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;
cany date of entry into force of this Convention in accordance with Articles
75 and 76;
dany amendment adopted in accordance with Article 72 and the date on which such an amendment enters into force;
eany reservation and withdrawal of reservation made in pursuance of Article 78;
fany denunciation made
in pursuance of the provisions of Article 80;
gany other act, notification or communication relating to this Convention.
In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.
Done at Istanbul, this 11th day of May 2011, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit
certified copies to each member State of the Council of Europe, to the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention, to the European Union and to any State invited to accede to this Convention.
Source : Treaty Office
on conventions.c oe.i nt
Latest comments
izdomāts pastāsts.
SVIESTS! Vajadzētu atkal atnaudot lohus! - Smalkā, spiedzīgā balsī teica viens no slepenās sanāksmes dalībniekiem. Pēc nekustamo krīzes iegūtie triljoni sanākušajiem pasaules ekono