C

Par Pfizer vakcīnām un tiesu.

Meklēs vainīgo, kura darbības vai bezdarbības dēļ Latvijas valsts neiepirka Pfizer vakcīnas pietiekamā daudzumā. Kā vēlāk izrādījas, lētajai un viegli uzglabājamai Astra Zeneca vakcīnai bija tādas problēmas ar piegādēm un arī publisko tēlu, ka tas jūtami aizkavēja vakcināciju visā valstī. Toties dārgā un ne tik viegli uzglabājamā Pfizer vakcīna netika iepirkta pietiekamā daudzumā, jo kāds to vienkārši nepasūtīja.

Kas gan to visu varēja zināt!

Ko parasti dara neskaidrā situācijā, kas iepriekš nav bijusi? Apmēram līdzīgi sadala riskus. Tas ir, naudu nevis glabā vienā bankā ar skaistu latvisku nosaukumu, bet līdzīgi sadaļa trijās daļās. Ja nu kas notiek, tad riski ir sadalīti.

Vakcīnu gadījumā no Pfizer iepirkuma mēģina pagrābt tik, lai novakcinētu būtisku pilsoņu skaitu. Teiksim, kādus trīssimt tūkstošus vai pusmiljonu ar abām devām.

Tas nozīmē, ka šajā te lēmumu pieņemšanas posmā atbildīgā persona nevis domā par to, cik tas maksās un kā tas izskatīsies, ja dārgā Pfizer vakcīna būs tā, kurai tiks Astra Zeneca stāsti par komplikācijām, bet tikai par to, lai riski būtu sadalīti.

Te nu tam ierēdnim jājūtas droši, nevis jāraustās, kas būs, ja kaut kas nesanāks. Iedomājieties situāciju - valsts ir iepirkusi miljonu Pfizer vakcīnu un panesas tie paši stāsti, kas par Astra Zeneca. Kāpēc tas ir viens ierēdnis, nevis skaidra, informēta, politiska izšķiršanās balsojot Saeimā?

Te mēs nonākam pie tā, ka neskaidrā, jaunā situācijā var būt kļūdas, taču, ja ir darīts viss, lai kļūdu iespējamību samazinātu, tad sabiedrībai un medjiem tas būtu jāsaprot. Likām likmi uz Pfizer, likām līdzīgu likmi uz Astra Zeneca, Pfizer saņēmām laikā,. norganizējām loģistiku, Astra Zeneca bija problēmas, taču vakcinācijas tempu uzņēmām uzreiz!

Taču tas tā nenotika! Mūsu situācijā droši vien tika rēķinātas cenas, novērtēta ērtā uzglabāšana un paļaušanās, ka ar lēto Astra Zeneca viss taču būs kārtībā. Sīki, saimnieciski, likumiski pareizi, ja kas, ierēdņi nav iepirkuši dārgo Pfizer, ko viņiem pēc tam varētu pārmest.

Atbildība par iepirkumu ir ērti pārvirzīta uz pāris ierēdņiem. Kas būtu, ja šis jautajums - cik un kādas vakcīnas pirkt, tiktu virzīts uz Saeimu?

Pfizer vakcīnu neiepirkšana nav vienīgais gadījums, kad viss process it ka notiek pariezi, bet jēdzieniski sanāk slikti.

Pirms pāris mēnešiem mēģināju manabalss.lv likumdošanas iniciatīvu par to, ka tik svarīgi lēmumi nav atstājami pāris ierēdņu lemšanai, bet gan ir jālemj Saeimā. Konsultanti sagatavo situācijas skaidrojumu, kas, manuprāt tajā laikā ar tā laika zināšanām varēja būt tāds - jauna, neskaidra situācija, divas apstiprinātas vakcīnas, dārgā, grūtāk uzglabājama un lētā, vieglāk uzglabājama, jālemj par iegādes apjomu, konsultantu viedokļi dalās - jāņem lētākā un nedaudz dārgā un otrs viedoklis - jāņem, cik dod, nezinām situāciju, būs liels pieprasījums pasaulē un  piegādes riski.

https://www.draugiem.lv/blogs/post/Likums-par-atbildigu-likumu-lemumu-un-starptautisk_16804366

Es jau saprotu, ka juridiski precīzi visu tur neuzrakstīju, tomēr galvenā doma, manuprāt bija vērā ņemama.

Saņēmu atbildi, ka doma nav realizējama, izklāsts juceklīgs un labas veselības vēlējumus. COVID laikā! Varbūt mājiens nespeciālistiem nelīst labi sakārtotajā pārvaldes likumdošanas lauciņā?

Gan jau kaut kādu vienu vai divus atbildīgos atradīs, kuri tad nu konkrēti būs vainīgi pie visa vakcinācijas procesa aizkavējuma valstī. Tomēr, manuprāt, te ir sistēmiska problēma, kā tiek pieņemti šādi lēmumi. Vai mūsu valsts pārvaldes sistēma vispār spēj mācīties no šāda te vakcīnu neiepirkuma, e-veselības, OIKa, mobinga rekordiem, hosteļa degšanas, kurā bijuši vairāki policijas un ātrās palīdzības izsaukumi, riepu kalniem, kuriem mēnešiem cilvēki brauc garām, un neko nesaka, jo tas nav viņu, bet speciālistu ziņā.

Rezultātam būtu jābūt pārvaldes sistēmas uzlabošanai. Var saprast vēlmi atrast pāris vainīgos un notikušo aizmirst. Līdz nākamajai reizei!

https://www.apollo.lv/7259255/atklata-jauna-informacija-par-perna-gada-pretrunigo-covid-19-vakcinu-iepirkumu