Vai liberāļi atteiktos no iespējas pieregulēt politisko oponentu uzskatus?

Noticis ir, lūk, kas.

http://play24.lv/video/11062/kur-tas-suns-aprakts-viesos-vjaceslavs-kascejevs

46.30 Jaunups gatavs pieregulēt politisko oponentu uzskatus. Kaščejevs īpaši neiebilst.

http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunaja-politiskaja-kustiba-iesaistas-ari-fizikis-kascejevs-un-macitajs-calitis.a244573/

Vispirms laikam ir jāpaskaidro daži notikumā svarīgie fakti.

Raidījums "Kur tas suns ir aprakts" ir Zandera un laikam jau arī Jaunupa kopprojekts, kas tādā reizēm lietišķā, reizēm humoristiskā veidā apskata mūsdienu politikas aktualitātes. Vispār jau tas raidījums ir diezgan labs, Zanders prot arī paklusēt, noklausīties uzaicināto viesu atbildes līdz galam un vispār jau ļauj šiem viesiem izteikties. Politiķa Jaunupa uzskatu, protams, tajā visā ir par daudz, jo viņš ir gandrīz visos raidījumos, bet nu kāds tas formāts tur viņiem ir, tāds ir. Nu diezgan labs tas raidījums tur viņiem ir sanācis. Viena no raidījuma nezūdošajām vērtībām ir tāda no malas skatoties, diezgan relaksēta ķīķināšana par liberālajām un konservatīvajām vērtībām, lai gan, ja tā rūpīgāk paklausās tekstus, ir diezgan skaidrs, ka pārsvarā jau atbalsta to liberālismu.

Te uzreiz būtu vietā paskaidrot, ka liberālisma un konservatīvisma tulkojumi tautā ir izplatījušies un izplatīti diezgan dažādi. Konflikts jau pastāv un mediju labvēlīgums liberālismam nosaka to, ka diezgan liela daļa publikas ir laimīgā neziņā par šo ideoloģiski tik būtisko atšķirību.

Konservatīvos uzskatus un vērtības daudzi saprot kā kaut ko konkrētu, vispārcilvēcisku, dabisku, arī nacionālu, kas pastāv šajā manīgajā (pārrakstījos, bet būtībā pareizi, vajag tik prast izmantot) un mainīgajā pasaulē ar relatīvām patiesībām, kuras jebkurā brīdī var tikt mainītas. Tad nu konservatīvie un nacionālie politiķi ir tie, kam tomēr šie principi, kas nosaka vērtības, ir svarīgi.

Oponenti, protams, tos iztēlo kā atpalikušus un modernajā pasaulē neiederīgus un aktīvi meklē un izplata dažādus galējā konservatīvisma un labējā nacionālisma piemērus un brīvi tos piedēvē visiem, kam vien var.

Liberāli domājošie savukārt sevi iztēlo kā brīvības aizstāvjus. Katram ir pašam tiesības visu ko lemt, indivīda pašizpausmes tiesības ir svarīgākas par kaut kādu tur valsts, nācijas vai tautas perspektīvu un nav ko piekasīties un pārāk daudz apspriest indivīda izvēles rezultātus, pat ja to rezultāti sanākuši visai apšaubāmi. Šāda veida diskusijas medijos parādās atkal un atkal ar zināmu regularitāti katru reizi, kad bērniem izrādījies, ir vairāk tiesību, nekā pienākumu un tādēļ sanācis kāds publisks nesmukums, kad kredītņēmēji savas rīcības dēļ rada problēmas visas valsts ekonomikai, kad, izrādās, esam rekordisti jaunu HIV infekciju gadījumos uz noteiktu cilvēku skaitu un visāda veida tolerances noteiktās cilvēku grupās nekādi neuzlabo to atbildīgāku attieksmi.

Konservatīvāk domājoši ļaudis šādos gadījumos parasti saka, ka mums tomēr vajadzētu kritiskāk paskatīties, ko tik mēs visu neesam pieņēmuši par pareizu un mums tomēr vajadzētu savu ilgtermiņa poltiku un veidu, kā mēs skatāmies uz moderno pasauli, cik viss tur labs un pareizs un mums derīgs. Reizēm viņi ari kritizē veidu, kā daudzi cilvēki iegūst "zināšanas", tās balstot uz stulbumu, uz identifikāciju, nevis pārdomātu izvēli. Reklāmas lozungs - tu taču neesi...., tev vajag..... - kaut kas līdzīgs bērnu spēlītei, kad kādu, kas vēl šaubās, vai vajag šīs konkrētās stublības darīt, vai ne, iedrošina ar tradicionālo - tu esi... vai neesi, tu ar mums vai pret mums. Tas, ko tas bērns tūlīt darīs kaut kā paliek otrā plānā. Komiski ir tas, ka vidējais mediju apmautais pilsonis nav daudz gudrāks par tādu bērnu un pieņem uzskatus un darbību, līdzinoties ar kādu, nevis domājot - kas tas ir, vai man to vajag. Protams, ka šādi aprakstīt brīvās indivīda izvēles ir nesmuki, šādi uzskati ir neērti, ja vajag iesmērēt kaut kādu tirgus popsu, kaut ko lēti nopirkt, dārgi pārdot, saglabāt tādu ne pārāk gudru patērētāju pie teikšanas. Būtu jauki, ja šo uzskatu īpašnieki tos nomainītu pret piekāpīgāku un lojālāku attieksmi jaunajām pasaules vēsmām. Kā to panākt? Tā tie liberāļi varētu domāt.

Pie tam liberāļi, tā kā zināmā vēstures posmā bija progresīva ideoloģija, sevi uzskata par labākiem un diezgan labprāt ne tikai uz līdzīgiem noteikumiem piedalītos diskusijā un politikas noteikšanā, bet labprāt arī moderētu visu šo procesu gan pirms gan pēc varas iegūšanas politiskajā un mediju vidē. Kas gan te varētu būt labāks par zinātnes atklājumiem, kuru izmantošanu nekādi nekavē gan vidējā patērētāja izpratnes līmenis, gan liberālo politiķu morāles un ētikas apsvērumi, kas ļauj regulēt citu uzskatu jau ievēlēta oponenta domas un rīcību. Demokrātiskais process taču jau ir noticis, nu, viņš tā pats izdomāja, mēs tur neesam vainīgi! Kādi tur gēni un individuāla terapija, kāda tur ietekmēšana (vai draudi, šantāža, viss viens, ja reiz attaisnojums jau ir un morāle netraucē), mums resursu pietiek, lai pierādītu gandrīz jebko. Gan ka bija, gan ka nebija ietekme. Ja loģiski paturpina jau pateikto raidījumā - mūsu lieta taisnīga, mēs uzvarēsim, visi līdzekļi labi! Kaut kā tā laikam! Morāle ir himera - kas to nez teica?

Tas pamatkonflikts ir skaidrs.

Vēl viena maza atkāpe par zinātniekiem, zinātniekiem politikā un zinātni ka politikas lēmumu pamatotāju. Pieņemsim, ka autoritatīvs zinātnieks ar zināmiem panākumiem, balvām un grādiem sabiedrībai saka, ka, lūk, šis politiskais lēmums ir labs. Vai viņs vienmēr ieteiks to, par ko pats zina visas nianses? Kašcejevs ir fiziķis. Tēma ir gēnu terapija. Jaunups ir politiķis. Viņam ir ideja - vajdzētu pieregulēt Parādnieka un Dombravas politiskos uzskatus, lai viņi domā pareizāk. Pārāk konservatīvi un nacionāli domā.

Tad nu tā - Kaščejevs ir zinātnieks, kas nodarbojas arī ar bērnu raidījumiem, kuros popularizē zinātni un ir arī deklarējis, ka atbalsta jauno liberālo politisko spēku "Par". Tātad, zinātnieks ar zināmu politisku noslieci.

Apskatīsim politiskās ietekmes principu. Parasti politiķi koalīcijā par balsojumiem vienojas. Ko tad, ja vienna no ieinteresētajām līgumslēdzēju pusēm var pārējai sabiedrībai nemanāmi pieregulēt pretējās puses attieksmes?  Ideja jau ir. 

Tad