Par to COVID-19 vīrusu un pārējo, kas ar to sakarā.

Tagad pieejamā patērētājiem, ekonomistiem, speciālistiem, politiķiem un pārvaldes darboņiem pieejamā pamatinformācija par COVID-19 ir šāda:

1. Vīruss nav nemaz tik nekaitīgs, kā sākumā domāja, cilvēki tomēr no tā smagi slimo un pat  mirst un tas vīruss diezgan ilgi saglabājas vidē uz visādām virsmām.

2. Inficēties var arī no tādas personas, kad tai nekādu simptomu un subjektīvu sūdzību nemaz vēl nav.

3. Vīrusam ir notikušas mutācijas, zināmi vismaz 2 apakštipi, ir bijis gadījums, kad inficējas ar abiem vīrusa tipiem.

4. Tiek apšaubīta stabilas imunitātes iegūšanas iespēja vīrusa specifisko īpašību dēļ.

5. Vīruss laboratorijas apstākļos speciālā barotnē tomēr aug un tāpēc tomēr ir iespējama labāka tā īpašību pētniecība un iespējams, arī vakcīnu iegūšana.

Šāda informācija tagad tiek pārvērsta praktiskos pasākumos, ieteikumos, organizatoriskos un likumiskos ierobežojumos. Tie pašlaik ir gan ieteikumi lieki neapmeklēt vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, mazgāt rokas, kopt dažādas kontakta virsmas sabiedriskās vietās un mājās, un vēl dažādi īpaši pasākumi, tajā skaitā tieši likumiski aizliegumi kaut kur doties, pulcēties pārāk lielā skaitā. Tāpat tiek atceltas dažādas sporta spēles, izstādes, koncerti un tamlīdzīgi pasākumi, kur koncentrējas liels cilvēku daudzums un vīrusa izplatīšanās var notikt lielākos mērogos. Ir arī transporta ierobežojumi, avioreisu atcelšana un pārbaudes uz robežas.

Tāpat sabiedriskajā diskusiju telpā ir jūtami mazinājusies visādu ķiplociņu ēdāju, dabīgās ārstēšanās un tamlīdzīgu tekstu pārstāvniecība. Vismaz ir sabiedriskais nosodījums personām, kas tagad plaši izplatītos oficiālos ieteikumus ignorē.  

Kādas tad ir iespējamās reakcijas un attieksmes?

Konservatīva, piesardzīga, apsteidzoša rīcība - te nu pasaule ir nedaudz nokavējusi. Ir noskaidrots ilgais inkubācijas periods, iespēja aplipināt citus bezsimptomu periodā un tāpat jau labu laiku ir zināms tas, ka vīruss diezgan ilgi saglabājas vidē un nav obligāti tikt apšķaudītam, lai to dabūtu. Pietiek paurbināt degunu vai apēst konfektes vai maizīti pēc tam, kad esi grābājies gar kāpņu margu vai durvju rokturi. No tā arī publisku pasākumu atcelšana, telpu un virsmu dezinfekcijas pasākumi, roku mazgāšanas ieteikumi, distances ievērošana un ieteikums nedoties uz sabiedriskiem pasākumiem, lieliem iepirkšanās centriem bez vajadzības. Tagad tas viss ir, vai varēja ātrāk - gan jau ka varēja, taču te mēs nonākam pie otrās attieksmes un tā ir visa tā problemātika, kas tomēr ir apkārt tam vīrusam un tiem ierobežojumiem - patērētāju ērtības, ekonomika un politiskās realitātes.

Ko nozīmētu vēlētam politiķim vai pārvaldei jau pašā sākumā, kad problēmas bija tikai Ķīnā, UZREIZ pasludināt šos pašus pasākumus, kas noteikti tagad? Kas notiktu ar ekonomiku, ja bez tajā brīdī pamatotiem pierādījumiem uzreiz ieviestu šos pasākumus? Kā viņi pēc tam attaisnotos saviem vēlētājiem, ja tieši šo pasākumu dēļ vīrusa izplatība būtu daudz mazāka un šādu pasākumu pretinieki to varētu veikli izmantot par argumentu, ka tad jau tas vīruss nemaz tik briesmīgs nav! Ražotājs grib ražot un izmantot lētākos komponentus savam ražojumam! Ceļotājs grib ceļot un patērētājs grib patērēt lētākos izstrādājumus, kas pieejami tirgū!

Tālāk izdomājiet paši, turpinot šo apakštēmu, laikam tomēr nevarēšu izvairīties no nenormatīvās leksikas, izsakoties par dažām liberālās demokrātijas ēnas pusēm

Kāda tad TAGAD ir pareiza rīcība? Valstu ieviestie pasākumi gan jau būs efektīvi un tā vīrusa izplatība jūtami samazināsies. Tāpēc vajag sekot TAGAD pieejamajiem ieteikumiem un likumiem un tos ievērot un gan jau in genaral viss būs labi. 

Ko no tā mācīties? Varbūt beidzot ieteikt Ķīnai aizvērt savus slapjos tirgus, kur ir simt dažādu dzīvnieku sugu un to vīrusu un tas viss labvēlīgā vidē tik ilgi berzējas viens gar otru un apmainās gēniem, kamēr rodas jauns vīrusa paveids, kas nekad nav bijis. Šie riski publiskajā diskusiju telpā tika pieminēti jau tad, kad pasaulē bija aktuāla putnu un cūku gripa, tāda situācija, kā tagad, tomēr neizveidojās un tauta komentāros par to cūku gripu visādi ņirgājas un komentēja. Ja nu tie tirgi turpina pastāvēt, varbūt nevajag tos apmeklēt?

Ja reiz tas ārsts Ķīnā pirmoreiz izsaka tās aizdomas, kas šis ir kaut kas jauns, tad vismaz pārējā pasaule varētu reaģēt ātrāk.

Struktūru lielums nav sinonīms kvalitātei. Nekādai. Liela struktūra izdara spiedienu un deformē realitāti. Gan pasaules ekonomikā un politikā, gan organizācijas, gan forumos. Tā kvalitāte var būt un var tikpat labi nebūt, jo tā ir lētāk un ērtāk. Preču kvalitātei, pārvaldes kvalitātei, tās vai citas tautsaimniecības nozares kvalitātei valstī un pasaulē. Katram interesē tikai paša labums - vairāk un lētāk saražot, vairāk pārdot un kaut ko noslēpt, kamēr var ... vairāk un lētāk saražot, vairāk pārdot un tas viss aiziet ciklā, kamēr viens vīrusa paveids to ciklu pārtrauc. Uz laiku. Līdz nākamajām problēmām, jo sistēmiski secinājumi un pārveidojumi jau visticamāk netiks veikti! Konkrēto vīrusu ierobežos, apkaros, izstrādās vakcīnu, bet esošais sabiedriskais modelis kāds bija, tāds visticamāk paliks, varbūt ar dažiem kosmētiskiem uzlabojumiem! 

Ķīna ir liela, bet viņi dara šādi! Skatīt attēlu! Izskatās nopietns lukturis, bet saliktas mazās pulksteņa baterijas. Īstenība un šķietamība. Attieksme. Tehniskajos forumos jau sen pastāv jēdziens -  ķīniešu vati un ir kritiska attieksme dažādiem tehniskiem risinājumiem, ir pieejami dažādi attēli, apraksti un video. Kaut kā taču tādu preci var izdomāt, uzražot un dabūt Eiropas tirgū - kaut kas tur tomēr nestrādā pareizi. Tas ir simboliski! Atceramies patērētāju tiesību aizsardzības un visādas no tirdzniecības izņemtas rotaļlietas.

No tā - pragmatisks secinājums. Tur ražo tādas preces, tur ir tāda attieksme, tur joprojām ir slapjie tirgi - ar to pietiek, lai daži pasākumi tiktu ieviesti kādu laiku ātrāk, nevis tad, ka patērētājs saprot - nu jā, tagad ir problēmas, tagad laikam vajag, jā!

   Tāpat būtu labi, ja būtu ideju konkurence, nevis struktūru lieluma un ekonomisko apsvērumu un administratīvās varas ietekme uz notiekošo. Tam Ķīnas ārstam taču bija nojauta, ka šis te ir kaut kas īpašs!

Patērētajam derīga informācija jau pirms trim nedēļām bija tāda - tā ir Ķīna, tur ir vīruss, īsto situāciju nezinām, tas izplatās un tas ilgi uzglabājas vidē.

Kas šo informāciju pareizi uztvēra, tam tā informācija noderēja un iespējams tāpēc to vīrusu nedabūja vai pareizi saorganizēja savu tuvienieku, darba vietas vai pat valsts pasākumus.

Pārējais ir visādas piebildes, ka tas vīruss jau nekas nav un tamlīdzīgi. Tāpat vairumam tādi uzskati nenieka nekaitēja, bet daži aizbrauca slēpot uz Itāliju un to vīrusu dabūja.

21.gadsimts - informācija, troksnis un viss pārējais.

 Vai sabiedrība ir gatava uzņemt idejas bez politiskā, sabiedriskā un personiskā uzslāņojuma? Vai arī labas idejas un savlaicīga informācija tiek noļurinātas un netiek pareizi uztvertas?

Informācijai. https://www.delfi.lv/meklet/?q=covid

https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-pasaule-turpina-izoleties-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=51967807

https://www.delfi.lv/news/arzemes/foto-azijas-slapjie-tirgi-no-kadiem-nakusi-koronavirusi.d?id=51936039

https://xtv.lv/rigatv24/video/8blGbr9bGn3-24_02_2020_dr_apinis_1_dala

https://xtv.lv/rigatv24/video/4OW7q3EypvY-24_02_2020_dr_apinis_2_dala 5.min. par saglabāšanos vidē

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/nmpd-vaditaja-liene-cipule-planots-ka-koronavirusa-analizes-veik.a127230/

https://www.newindianexpress.com/nation/2020/mar/04/coronavirus-likely-a-permanent-guest-summer-may-not-contain-spread-says-top-virologist-2112168.html

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/pasaule/latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina-par-_covid-19_-turistu-plusma-nav-apstajusies-14236620

https://www.coronavirus.gov.hk/eng/health-advice.html

https://academic.oup.com/nsr/advance-article/doi/10.1093/nsr/nwaa036/5775463

https://www.worldometers.info/coronavirus/#countries

https://www.forbes.com/sites/daneberhart/2020/03/05/oil-prices-hinge-on-opec-decision-in-light-of-covid-19-outbreak/

https://www.project-syndicate.org/commentary/wet-markets-breeding-ground-for-new-coronavirus-by-peter-singer-and-paola-cavalieri-2020-03

https://www.sciencedaily.com/releases/2020/01/200131114755.htm

https://www.npr.org/sections/goatsandsoda/2020/03/09/813791575/italy-expands-quarantine-measures-nationwide-to-stem-spread-of-coronavirus

https://www.youtube.com/watch?v=eEUqCxP5Lvc

https://www.bbc.com/news/world-51839944

https://www.delfi.lv/news/arzemes/koronavirusa-vakcinas-izstradei-var-traucet-ta-mutesana.d?id=51956869

https://www.theverge.com/2020/3/12/21175486/coronavirus-covid-19-pandemic-cases-outbreak-guide-information-who-cdc

https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-leiena-ierosina-uz-30-dienam-ierobezot-iebrauksanu-es.d?id=51970685

 

 GGXHGK

https://www.bauskasdzive.lv/forums/medicina/politkorektais-imundeficits-25695

Pirms vienapadsmit gadiem uzrakstīju rakstu par HIV un mediju un sabiedrības attieksmēm pret to, ka DAŽĀS sabiedrības grupās HIV infekcija ir izplatīta daudz vairak. Politkorektu apsvērumu dēļ šāda informācija ir neērta un tā arī netika sabiedrībā apspriesta.

Tur bija dažās lidzības ar šodienas argumentiem, piemēram, viņi (tā iedzīvotāju grupa, nevakcinētie) slimo, inficējas biežāk un pretarguments - jā, bet tie pārējie, šodienas kontekstā vakcinētie, arī slimo un izplata.

Ja mums kaa sabiedrībai, vastij, mediju telpai toreiz nelikās interesanti šos delikātos jautājumus jēdzīgi apspriest, tad šodienas problēmas ir diezgan likumsakarīgs iznākums.