Par imunitāti un reklāmu.

TV skatījos kādu raidījumu, kas pretendēja uz informēšanu par cilvēka imunitāti. No sākuma daktere pastāstīja pamatlietas - ka bērns savu imunitāti saņem no mātes ar pienu un pašam viņam tā imunitāte attīstās vēlāk. Kādas 5 minūtes daktere stāstīja šīs pamatlietas, kuras tomēr tika pasniegtas tādā visai vienpusīgā veidā - ka imunitāte ir laba lieta, ka to vajag, ka, ja ir laba imunitāte, tad neslimo vai slimo mazāk, ja ir slikta imunitāte, tad gan saslimst kārtīgi. Reklamēja kā tādu produktu, ko var nopirkt. Žurnālistes jautājumi tā vien mudināja uz šādu ievadu. 

Tante Bauskā vai onkulis Rīgā šito skatās un domā - hm, bija man te tāds klepus un iesnas, vajadzētu stiprināt to imunitāti! Kā to izdarīt? Daktere savu ir padarījusi, nāk cilvēki no aptiekas un stāsta,, kas jauns ir nopērkams un cik labi palīdz stiprināt to imunitāti. Un laikam jau pērk tās zāles un uztura bagātinātājus, vitamīnus un sīrupus un ko tik vēl ne.

Nav jau tā, ka tā būtu dezinformācija, bet problēma ir tajā informācijā un domāšanas veidā, ko netieši pārņem tante un onkulis un varbūt vēl kāds. Raidījumam, kas informē cilvēkus par imunitāti, vajadzētu būt pavisam citādam. Tante Bauskā, onkulis Rīgā un kādā māmiņa vai biznesa menedžeris saņem informāciju, ka imunitāti atgūst ar konkrētu produktu. Tad tirgus pieprasījums mnainās, bet domāšanas veids paliek - imunitāti mēs atguvām ar šo sīrupiņu, kuņģa sāpec  novērsīsim ar šo tableti, bet locītavu sāpes paliks mazākas, lietojot šo pulverīti.

Jau pats sākums ir aplams - ko šiem cilvēkiem nozīmē saruna par imunitāti. Patiesībā sākuma jautājumam būtu jābūt - kāpēc slimo, kāpēc slimo tieši tagad un kādas ir atziņas un iespējas un tikai tad parādās nedaudz vēstures, ka ārstēja, kā nonāca pie cita veida pieejasnu un, jā, aptiekā var nopirkt šito un to, kas reizēm der, reizēm neder. Neko tādu reklāmraidījums, protams , neteiks.

Ja nu par slimībām, kuru izcelšanos var saistīt ar imunitāti, tad tās, protams ir dažādas infekcijas un alerģijas gan pieaugušajiem, gan bērniem, autoimuūnām slimībam, kad organisms ir tā izregulējies, ka brūk virsū pats sev un vēl varētu runāt par visādiem jogurtiem un baktērijām, par situāciju pēc kārtīgas antibiotiku terapijjas, kad jāatjauno dabiskais līdzsvars.

Reklāmas netieši dezinformē patērētāju arī stāstot par tādu plaši lietotu produktu grupu, kā visādi jogurti un visādas baktērijas kapsulās, kas jālieto, lai atjaunotu baktēriju dabisko līdzsvaru pēc antibiotiku terapijas, kad tās ir cīnījušās ne tikai ar slimību izraisošajām, bet arī ar derīgajām baktērijām. Stress, slimības, antibiotikas - tas viss ietekmē tavu dabīgo līdzsvaru. Lieto šīs jogurta kapsulas, un tu to atgūsi. Antibiotikas kā ļaunums ir vienā rindā ar stresu un slimībām. Ko tāds cilvēks lai saprot - varbūt paņemšu mazāk tās tabletes, dakters gan teica, ka jālieto, bet nu, man jau ir labāk. Un vēl viena antibiotiku rezistenta baktērija un pusizārstēts cilvēks.

 Ja nu reiz par visādām elpošanas sistēmas slimībām, iesnām un gripu, tad īstie akcenti ir pavisam citi. Ja tev ir 65 gadi un problēmas ar spiedienu, sirdi un asinsvadiem, tad nevazājies pa pilsētu gripas epidēmijas laikā. Vai esi vakcinējies? Un pret difteriju arī? Un pneimokoku? Tev neviens nav stāstījis, ka ar taviem riskiem tāda gripa ir nopietna slimība? Gribi stiprināt imunitāti - vari pirkt tos aptiekas lidzekļus, daži pat palīdzēs, daži nekaitēs, bet sajusties pinīgi drošs pēc tāda sīrupa epidēmijas laikā tu laikam nevarēsi būt vis. Ja reiz esi saslimis, tad informē ārstu par savām blakusslimībām, nevis tās noklusē, jo tu taču lieto brīnisķīgo uztura bagātinātāju un tas jau sen tavu diabētu ir izārstējis.

Citas problēmas būs ar māmiņu, kura beidzot izrāvusies no mājas un braši dodas iepirkties ar visu mazo, radiņi strīpā nāk apskatīt jauno pilsoni mājās, tas nekas, ka aizvakar ziņās teica, ka gripas epidēmija pilsētā jau ir, tas nebija tik atraktīvi un tik ilgi un tur nebija tā foršā žurnāliste. Ak, mums te bija iesniņas, paārstēsim ar to tējiņu. Tāda māmiņa gan parasti ir atbildīgāka un meklēs palīdzību, ja saslims pati un bērns, bet primāri visu izdarīt pareizi - nevazāties pa pilsētu epidēmijas laikā, ja mājā ir mazs bērns un atšūt rardiņus, viņa tomēr nav spējusi. Lai viņai labi veicas nākamreiz būt gudrākai!

 Taisnības labad gan jāsaka, ka grēko ne tikai žurnālisti un reklāmisti, bet arī ārsti. Raidījums pat nav reklāma, nekādas norādes nav, cilvēks stāsta, ka vīrusu saslimšanas ar antibiotikām neārstē, tā darīt ir kļūda un tālāk mierīgi turpina par to pašu profilaksi, pasaka to pašu šeit rakstīto par riskiem bērniem un vecākiem cilvēkiem. Viss it kā pareizi. Kas ir auditorija un ko viņa dzird - kaut ko neārstē ar antibiotikām. Ar antibiotikām ārstēt ir kaitīgi. Tālāk jau sāk darboties tā saprašana, kas nu kuram ir un sākas secinājumu daļa - antibiotikas dzert nevajag, ārsts tā teica. Jūs domājiet, tāds patērētājs atšķir vīrusu no baktērijas un visu to pamatojumu dažādai ārstēšanai? Piedomā par auditoriju, kam tu to saki un pasaki vēl trīs teikumus - reizēm vīrusu slimības komplikācija ir pa virsu uzslāņojusies baktēriju izraisīta pneimonija un to gan ārstē ar antibiotikām. Antibiotiku lietošanas ilgumu nosaka ārsts. Antibiotiku pietiekami ilga nelietošana izraisa antibiotiku rezistentu baktēriju veidošanos un pats cilvēks var dabūr hronisku pusizārtstētu iekaisumu, ko grūti ārstēt. Un tad var piebilst - nu jā, bet lietot un pieprasīt antibiotikas pie katra puņķa nav pareizi.

 Vēl viena nozare, kas maldina patērētāju, ir visādi dabiskuma un veselīgo dabas velšu speciālisti. Aizejam uz tirgu un tur dzirdēsim visu ko - diabētu var ārstēt ar medu, topinambūru vajag audzēt un lietot, jo viņā ir insulīns, šī tējiņa mēneša laikā pilnīgi aizvērs kuņģa čūlu. Nenoliedzot dažu dabas līdzekļu efektu, jāsaka, ka šo speciālistu efektivitāte par vismaz 50% balstās uz to, ka viņiem ir laiks darboties ar cilvēkiem, cilvēkiem tiešām palīdz, ja tas, atnācis nedaudz  saguris, sastop cilvēku, kas ar viņu runā, iesaka diezgan vienkāršas lietas - nesmēķet, mazāk dzert alkoholu, mazāk ēst, vairāk kustēteis, dzert ūdeni un vienkāršie ieteikumi kopā ar placebo efektu tiešām palīdz. Tas pats topinambūrs - nekādu insulīnu tas, protams, nesatur, tas ir inulīns, kas ir zināms cukuru paveids, kas organismā pārstrādājas veselīgāk, nekā saharoze (baltais cukurs) vai fruktoze (augļu cukurs). Ironiskā kārtā stāsts ir par cukuriem, aptaukošanos un reizēm diabētu, saistība ar insulīnu ir, nosaukumi līdzīgi, kāda starpība, apēdīs un aplaizīsies. Starp citu, franču topinambūri nav tik grubuļaini, kā vietējie un daudz vieglāk mizojami.

Problēmas ir tad, kad šī relatīvi nekaitīgā, pašapziņu stiprinošā darbošanās sāk ielaist procesus un mēģina aizstāt īstu diagnostiku un ārstēšanu. Te uz reklāmām jāskatās ļoti uzmanīgi. Draugos reizēm tās adreses, kur reklamē visu ko, kas momentā kaut ko izārstē un ko dakteri ienīst un tur jau ir kaitīga informācja.

Ja šo situāciju apskata formāli, nekas tāds īpašš jau nenotiek. Tomēr, zinot, kā tieši domā vidējais patērētājs un kādu informāciju tas izmanto, lai izdarītu savus secinājumus, ir skaidrs, ka formāli it kā viss ir kārtībā, bet patiesībā jau nav vis. Nesenvalsts tv, kas paarsti ir visai politkorekta, pareiza, eiropeiska, atļāvās šādu frāzi - Bārbija un tas ietekme uz nenobriedušiem prātiem. Tas

Nupat https://tvplay.skaties.lv/parraides/lnt-zinas/891279?autostart=true

20.18 par antibiotikām. Vārdu kombinācija - "antibiotikas vajag lietot" neparādās vispār.

-----

Tipisks liberāļu un (konservatīvi) atbildīgi domājošo konflikts. Liberāļi uzskata, ka visiem ir visādas tiesības un katrs pats visu ko drīkst izlemt un reāli domājoši ļaudis saprot, ka cilvēks reizēm savās izvēlēs ir nezinošs, un visas sabiedrības labuma dēļ ir reizēm no savām izvēlēm ir jāpasargā vai vismaz jāinformē.

Daži paraugi.

1. Bērniem iestāsta, ka viņi ir gana gudri lemt, ko mācīties un ko ne.

2. Sievietēm iestāsta, ka olšūnu donēšana un spermas donēšana atšķiras tikai tiesiski un nav taisnības.

3. Cilvēkiem ar ne pārāk labām spējām rēķināt iestāsta visādas ātro kredītu reklāmas, kas balstītas uz aplamu identifikāciju.

4. Visādiem ļautiņiem, uz kuriem nekādi neattiecas ne medicīniskā marihuāna, ne opiāti u.c. pretsāpju līdzekļi, ne kokss, samuld visādas dabiskās zāles teorijas un vienu reizi jau var, nekādas atkarības nebūs muļķības.

5. Sabiedribas grupām ar īpašu HIV risku politkorektu apsvērumu dēļ tos pareizi neinformē un visu nopļurina un novienādo.

Liberālo panākumu rezultāti ir skaidri.