Feb. 2, 2017

Par to pašu e-veselību.

Laiku pa laikam labticīgo Latvijas patērētāju aplaimo mūsu pašu vēlēto un visādu it kā valsts labā strādājošo speciālistu sastrādātie brīnumi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir vispārējais ekonomikas stāvoklis, dažādas problēmas nozarēs, piemēram, būvniecībā, kas tiešā nozīmē uzkrīt uz galvas, izglītībā vai medicīnā, kur skaidri redzama neizdarība, nezināšana vai problēmas ar organizētu sastrādāšanos kopēja labuma vārdā, šādi brīnumi nonāk sabiedrības viedokļu sadursmēs, kur nereti parādās dažādi labi, visādi pareizi un argumentēti viedokļi. Tas var notikt gan mediju sižetos, gan organizētās diskusijās, gan interneta komentāros, kur komentē arī ļaudis, kas zina vienas vai otras nozares labās un ēnas puses un saprot cēloņu – seku likumsakarības. Reizēm žurnālisti, paši sākumā pat nenojaušot, uzdod jautājumus ne tiem cilvēkiem, kas apstiprinātu jau iepriekš izdomāto tēzi un viņi konkrēti un skaidri pasaka, kur ir tā vaina, kad it kā uz rezultātiem orientēta sistēma īsti labi nestrādā. Protams, politiski atbildīgās personas, dažādi speciālisti un ierēdņi mēģina visādi mazināt dažādu “interneta gudrinieku“ teiktā un rakstītā nozīmīgumu, izvirza personīgus argumentus, piekasās visam, kam var un nevar un ne pa kam neatzīst pilnīgi skaidri redzamas kļūdas un neizdarības.

E-veselība pēdējā laikā medijos tiek dažādi apspriesta ik pārdienas. Esot neefektīva, lēna, slikta komunikācija ar lietotājiem, bažas par drošību, savietojamību ar citām valsts informatīvajām sistēmām un e-receptē pat nevarot atvērt zāļu klasifikatoru, kā nesen teica ģimenes ārstu vadītāja Veide.

Tad nu mēģināšu apskatīt šīs visas kopējās sistēmas dažādās sastāvdaļas un to iespējamās problēmas. Teorētiski. Vispirms – par pārvaldi un vadību.

Dažāda ranga biznesa un pārvaldes vadītāji gan Latvijā, gan pasaulē ir atzinuši, ka viens no panākumu priekšnoteikumiem ir spēja piesaistīt par sevi gudrākus cilvēkus, spēt pieņemt viņu domas un mainīt savu viedokli un galu galā izmantot viņu sniegtās iespējas kopējam labumam. Ir vēl tāds jēdziens, kā ārpussistēmas kompetence. Cilvēki, kas zina medicīnas sistēmas darbību, organizāciju vadību, programmēšanas fineses, bet NAV tieši iesaistīti sistēmas izstrādē un SPĒJ sniegt ārpussistēmas, ar konformismu, atkarību un regulāru algas izmaksu nesaistītu skatījumu. Praksē tas nozīmē pārvaldes speciālistu, kas jebkurā izstrādes posmā patraucēs izstrādātāju, un pajautās, kas būs, ja tieši šajā posmā vajadzēs ielikt norādījumu uz sistēmas iespējamu saikni ar citu valsts pārvaldes sistēmu vai reģistru, ģimenes ārsts vai IT speciālists, kas pats neizstrādā sistēmu, laiku pa laikam uzjautās, kas te domāts, kas būs, ja vajadzēs ko mainīt, ja pēkšņi apmaksājamo medikamentu saraksts mainīsies vai sistēmā vajadzēs ievietot citā sistēmā veiktas analīzes, tomogrāfa bildes ar aprakstiem no pacientam izsniegtā diska materiāliem, kur nereti ir katram aparātam sava programma, kas jāinstalē, lai bildes varētu skatīt.

Ko darīt ar vecajām 10 un 20 gadus atpakaļ taisītajām analīzēm, rentgenbildēm un konsultantu slēdzieniem? Kur un kādā formātā tos ievietot? Kā bildes vai kā tekstus? Vai pārdrukāt visu no papīra datorā? Ievietot atsauci uz praksē esošu skapi? Lai vai kā to organizētu, šiem neērtajiem, raito darba procesu kavējošiem jautājumiem ir jābūt uzdotiem pašā izstrādes procesā. Ārpussistēmas, no malas konsultējošiem zinātājiem ir tāda priekšrocība, ka tad iespējams nodrošināt, ka gatavo izstrādāto sistēmu visās tās finesēs un iespējās pārzinās vēl kādi cilvēki ar savu skatījumu un informāciju, kas noderēs tad, ja vajadzēs kaut ko mainīt.

Dažādos stāstos par pārvaldi un reformām pēdējā laikā atkal un atkal parādās sen zināmā dilemma – ja reformu veicējam ir labs vai pat tikai neitrāls reitings, tad, veicot reformas, tas neizbēgami konfliktēs ar visādiem speciālistiem, atbildīgajiem vai veselām grupām un neizbēgami šo reitingu zaudēs, ja kaut kur jau kaut kam tas nepatiks, reformu veicējam jābūt gatavam veikt reformas un tad noiet no politiskās, varbūt pat profesionālās un vadības skatuves. Kurš vairs atceras, ko izdarīja Belēvičs ar ātrās palīdzības transportu? Kas tur bija – izdarīja kaut ko labu, neko neizdarīja, visu salaida dēlī vai viņš ir VISPĀR TĀDS. Kā tad tur bija, atceraties? Vai vēl labāk – kas ir Belēvičs? Pie tam praktiskajā politikā ir smagas problēmas ar labu ideju pēctecību un konsekventu to realizāciju ārpus vēlēšanu cikla. Nāk nākamā Saeima, nākamais ministrs un uzstāda savus noteikumus un aktualitātes, kuras mēģina saskaņot ar realitāti nozarē. Tas bija gana labi parādīts raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”.

Nākamais komponents ir IT un tehnoloģiju nozare, kas ir ļoti daudzveidīga. Parasts lietotājs var dabūt lielisku programmatūru, ekselentu apmācību un konsultācijas, kad vajag un sistēmu, kas strādā perfekti un var uzrauties uz kaut kā salipinātu veidojumu, kur lietotājs nevar atrast nekādas atbildes un priekšāteikšanas vai arī tās ir tik viltīgi apslēptas, ka nekāda intuīcija nepalīdz un neviens uzlabotājs pēc tam nevar atrast galus, kur kas salaists dēlī un kur kas ir jālabo un vieglāk ir uzrakstīt visu par jaunu. IT nozarei ir raksturīga ļoti liela daudzveidība un izskatās, ka daļa no tās daudzveidības ir speciāli radīta, lai nodrošinātu darbu šajā nozarē strādājošiem.

Zināms simbols nozares “vienotībai” ir mobilo telefonu lādētājs. Cik gadus visus telefonus nu jau var lādēt ar viena veida lādētāju? Pamazam aizmirstās atvilktnes, kurās bija 5 dažādi lādētāji. DVD disku formātus arī katram ražotājam ievajadzējās savus. Printerus arī nevar tā gluži kurš katrs pie jebkura veca rakstāmmašīnai domāta Windows izlaiduma pieslēgt un ar vecu programmu turpināt drukāt parastus rakstāmmašīnas tekstiņus no veciem failiem, nedrukāt visādus ķeburus burtu vietā un vajag speciālistu, kas atradīs attiecīgos draiverus un visu savāks kopā. Skaņai un attēlam ir tādi faili un šitādi faili, lai tā kaste lasītu/rakstītu tos vai citus, vajag šitādu draiveri, bet šitas tavai jaunajai kastei nederēs, bet pusgadu vecākai derēs. TV video var ierakstīt vienpadsmit dažādos veidos, konvertēt vienu otrā var ar tādam bezmaksas programmām un šitādām maksas programmām, tāda daudzveidība, ka tik brīnies, kam tas viss. Ja vēl kāds izdomā vispārējam izpratnes līmenim pats kaut ko pamācīties, piemēram C++ valodu, tad arī visādas problēmas un problēmiņas parādās. Piemēram, nupat ir atrasts lielisks interneta avots, kur ir desmitiem paraugprogrammu, kas sola darīt dažādas pamatlietas, no kurām pēc tam varēs būvēt ko lielāku, bet, ak vai, tam vajag citu kompilatoru un meklē nu kuru un kā savietot ar iepriekšējām. Vai arī ir vesela rinda ar parastajā C valodā izstrādātiem piemēriem, kas izskaidro būtiskas valodas pamata fineses, bet kuros ir par datoram bīstamām atzītas koda simbolu kombinācijas un jāčakarējas, meklējot angļu valodā, vai tas vispār ir risināts C++ valodā un latviski vesela kaudze jautājumu visiem pieejamā formātā vispār nav apskatīti.

Lai vai kā, šie piemēri zināmā tuvinājumā parāda IT sistēmas daudzveidību, sadrumstalotību un zināmu “speciālistu” nīgrumu, orientēšanos uz pašu ērtībām un, protams, ir tiešs cēlonis tam, ka tie, kas ar šādu attieksmi izstrādātas sistēmas pēc tam lasīs un mēģinās uzlabot, neatradīs sev vajadzīgos komentārus pie koda rindām, lai saprastu, vai šito vispār var uzlabot vai arī šī daļa ir jāpārraksta, jo pats izstrādātājs zina, kas tur ir un atceras (vai domā, ka atceras) kāpēc tur ir tā un ne citādi. Raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” bija informācija, ka vienu sistēmu izstrādā vieni, citu – citi, vēl citu – atkal citi, bet koordinē kāds uzraugošais koordinators. Vai tas koordinators kaut ko saprata no medicīnas, pārvaldes un IT vai tomēr ne? Varbūt sekoja kaut kādiem neafišētiem formāliem kritērijiem? Vai tur tika ielikts pamats problēmām? Iepirkums esot bijis sadalīts vairākās daļās un jau tad bijuši brīdinājumi, ka tad dati var nebūt savietojami.

Speciālista lecīgums kā problēma attiecas gan uz attieksmi pret tiešo sistēmas lietotāju, kas nav IT zinātājs un kuram vajag ērtu sistēmu ar ērti pieejamiem, gataviem skaidrojumiem un labu atbalsta sistēmu problēmu gadījumos, gan uz citiem IT speciālistiem, kuri to sistēmu, iespējams, uzturēs, labos un salāgos ar citām sistēmām. Mums visiem ir pieredze ar kārtīgu IT darbinieku, kurš instalē programmas, visu paskaidro, ir pieejams, ja vajag arī telefoniski tās vienu vai divas reizes pusgadā, kad kaut kas nestrādā un visu paskaidro vai godīgi pasaka, ka nezin, lai meklē gudrāku, vai arī tā datora kaste būs jānes uz apskati.

Ir arī citāda pieredze, kur viss tik jauki nenotiek, parastais lietotājs vispār tiek uzskatīts par zemcilvēku un citiem, kas it kā varētu saprast viņa lielisko kodu, nav ko tajā rakāties, pietiek, ka viņš viens zina, kas tur notiek.

Tie visi, protams, ir pieņēmumi, kas balstās uz publiski pieejamo informāciju un dažiem secinājumiem, bet kaut kas no šeit rakstītā var mierīgi atbilst tam, kāpēc tā e-veselība nedarbojas kā vajag. Kaut kādā sistēmas izstrādes posmā medicīnas pārvaldes speciālistiem un IT speciālistiem likās, ka viņi zina, kā vajag pareizi un nekādu citu informāciju viņiem nevajag. Kincas TV1 sižetā par Igaunijas veselības sistēmu bija informācija, ka igauņi piedāvājuši konsultācijas, bet latviešu speciālisti pateikuši, ka viņi visu zina, ka esot zviedru informatīvais atbalsts un viss būs kārtībā.

Lai šādas kļūdas nepieļautu, vispirms vajag pašiem sev atzīt, ka šajā jomā valda diezgan liels juceklis ar atbilstību, salāgojamību un pēctecību un ir daudz dažādu viedokļu par problēmu cēloņiem pat speciālistu vidē. Atzīt to, ka tā vispār ir problēma, kas rada jaunas problēmas. Tad vēl reizēm arī nepietiek ne laika, ne izpratnes, ko ar to visu lai dara vidējais lietotājs. Var jau lamāt arī to. Ģimenes ārsti esot atpalikuši tehnoloģiju pielietojumā. Vēlāk gan izrādījās, ka viņi jau kādu laiku lieto citas sistēmas, kas nav ar jauno e-veselību salāgojamas. Baumanis vispār izteicās, ka viņš jau tā esot daudz palaidis muti un tā turpināt nevarot. Citi atkal izteicās, ka esot parakstījuši kaut kādus klusēšanas līgumus. Savukārt bijušais ministrs Belēvičs izteicās, ka procesu bremzējot ģimenes ārsti un citus faktorus neminēja. Tad ko viņam vispār stāstīja tās sistēmas zinātāji? Te ir atkal izaicinājums mediju patērētājam, kā kļūdās sabiedrībā negatīvi vērtēts ministrs, kas jau pieminēto ātrās palīdzības transporta jautājumu tomēr ir sakārtojis. Tas ir kā, nav tikai melnais un baltais, ir pustoņi??? Nav vienīgais vainīgais, ir vesela apstākļu un sakritību rinda, kas kopā “nodrošina” rezultātu?

Laiku pa laikam sabiedrības diskusijās parādās dažādi ar datu drošību saistīti jautājumi. Nesen parādījās informācija, ka noteikta ražotāja novērošanas kamerās ir programmas, kas saņemtos datus sūta ne tikai tiešajam lietotājam, bet vēl kaut kur. Modernie telefoni uzkrāj datus par lietotāja apmeklētajām adresēm un meklētājos atrastajiem vārdiem un piedāvā lietotājam adresētas reklāmas. Speciālisti raksta, ka atrodot šos failus un tos izdzēšot, tie atkal atjaunojas pēc kāda laika. Selfijiem nāk līdzi dati, kur tie uzņemti un tie ir pieejami, ja par to nepiedomā. Tīņi ar saviem 30 nosūtītajiem selfijiem paši negribot var informēt kaut vai parastus zagļus, kas viņiem ir mājās, kur viņi ir pašlaik un ka vecāku nebūs vēl trīs dienas. Tāpat visādi interesenti laiku pa laikam uzlauž visādas datu bāzes un nopludina personīgu informāciju.

Tad nu arī šeit ir manīta dažāda attieksme, vienkāršam lietotājam uzdodot šādus jautājumus IT speciālistiem, var sagaidīt arī augstprātīgu un nicinošu attieksmi, kas gan tev ir slēpjams, ko tad tu tādu dari, folijas cepurīti jau uzliki un tamlīdzīgi. Pat visai nopietna medicīnas un IT seminārā tika manīta vieglprātīga attieksme pret drošības jautājumiem un tāds vispārējs smiekliņš uz jautājumu par datu drošību. Šādu attieksmi pret šeit aprakstīto sistēmu un tās drošību gan vajadzētu pamanīt savlaicīgi un šādiem speciālistiem nevajadzētu neko izstrādāt.

Tad nu mēģināsim saprast, ka šādas te sistēmas, kur ir tik daudz iespēju visu ko salaist dēlī, vajag izstrādāt uzmanīgāk, organizētāk un atbildīgāk un, ja nu kādā brīdī kāds ieminas, ka, sadalot darbus, būs problēmas ar savietojamību, iztērēt kādu laiku, naudu un speciālistu resursus, lai šim jautājumam pievērstos nopietnāk jau pašā sākumā. 30.nov. 2016

 

 I used Twitter's format to write an example of the negative role of the media, using the example of an episode of "House of cards" and note that it cannot be done. The location is not enough. Twitter's format is best suited to anonymous ranting or very short notices. That is exactly what it is - he did it, it is bad, we are smarter, he did it wrongly and it is purely rhetoric.

It is interesting to note that real media was the basis for the media's role in the "Ugly Tower" episode of the series "House of Cards". The story is not about Underwood's personality, but the media. 

President Underwood has a very tight work schedule. Meanwhile, a driving teenager writes text messages and crashes. 

Usually, after such an event, the main thought would be to express condolences to the relatives and to remind everyone that driving and texting are incompatible. Some statistics and some specialist advice would be the helpful and appropriate answer to this situation. 

But Underwood is a politician and the media needs to influence and belittle this man. 

A teenager wrote messages about an ugly tower built by a member of Underwood's party. She crashed and died. Who is responsible? 

Think of crooked political and media logic - we can blame the president! The driver wrote comments about an ugly tower, built by a politician! 

Underwood is a real politician, who's focused on getting votes, so he goes to the scene, asking for forgiveness and gives a speech in the church, resolves all political trouble, recovers lost political votes and returns home to deal with real problems. 

So - what does the media do here - panders to the lowest instincts, initiates a primitive discussion process and misleads the public about the cause and effect relationship. 

So, in such an environment, how can we qualitatively discuss serious problems, such as unemployment, improving qualifications and training for the jobless, health care, each voter's responsibility for something for which they should take responsibility? 

So, what about Twitter, media and Trump? Someone says something hideous about Trump, his relatives or his daughter's business and then wait for Trump's personal and sharp answer. If you are lucky, Trump defenders respond and then accuse Trump of a lack of governmental action, rudeness or ignorance. 

This game is very similar to bullying in school. 

What about Sweden? Are there some problems with immigrants? Yes, there are. Create fake news about an incident in Sweden, wait for Trump's reaction and then react as though there are no problems. Never. 

So, let's think about real media. Are they similar to those in House of cards? Sometimes, it could be said, yes. Sometimes there is real information and sometimes not.

At first we find some of the concepts. My  understanding of liberalism and liberals is probably a little different from the generally accepted. Liberalism in theory argues that people need all sorts of freedom both to do and to think and to judge others.However, the question as to what the environment that man has received the information and how he is able to constantly judge and whether he is able to resist the lies and manipulation are not discussed at all or very insufficient.

There are still two very important concepts that are closely linked to this. The first - to which extent people have to help, support and protect from the effects of the decision itself. This usually refers to children or people's right to do something and work in a well-regulated professions, such as working as a crane driver.

State may in its domestic laws restrict some sort of action, if it really does not trust its citizens' ability to sound judgments and subsequent actions causing harm to themselves and their families, State laws can be changed, if not trust its citizens and they can do something that the state will then have to be settled and paid a lot of money for these solutions. Quick loans which are taken during the day in the evening or even at night on their own bodies, which they were intended probably very different, perhaps they think revel and family savings to spend in casino.

 It's all written here in order to once again remind you that not everything is always allowed to, people themselves need to somehow control themselves and the abuse of impunity is detrimental to both the country and the people themselves.

In any case, a practical politician well understands both real this problem and what to talk to wives whose husbands used the quick credit to spend a family budget in casino  and what to talk to unscrupulous men who wants to have a good rest without money. Here lies the problem, both to please the voters, both nationally make a sound decision.

If friendly oriented media support politician, they supported him when he tells something one to  amusing celebrate husbands, will also be supported when he tells something quite different to rampant wives and will also be supported when it will hold a nationalistic speech as an opportunity to balance freedom with restrictions on freedom on behalf of the common good. If the media do not support politician, then the other way round - accused him of all - both restrictions on the freedom and the inability to legally restrict stupid behavior and inconsistencies.
It should be remembered that this example is primitive and usually all causal interaction is not so clearly visible.

The second concept ir very important - calling and binding names. Liberals presented themselves as a correct, fair, wise, noble, free from the influences and minded politicians and their media also claim to these names. His opponents liberal media usually called bad names for redneck, fools, racists, macho, regardless of whether or not any reason to.

This subtype of concept is to stick something lower to something higher, which already has a certain significance. You can, for example, called the Nazis all, you do not like, and in some way interfere with, for example, that the child makes the beds made, which he dislikes.

 A few more notes - awareness of specific issues. An example of bad driving and the child's unwillingness to present bed and mother's prosecution of the Nazis is very simple and  for ordinary consumer, they should be well understood, but how to explain complex issues, such as the world's energy problems and various types of hydrocarbon energy value, availability and environmental impact . How many people in the population differentiate potential energy and greenhouse effect for coal, natural gas and petroleum products? Are people able to understand, such as trade restrictions and an attempt to more use of its resources, not only in the economic and democratic problem, Less transport with large sea container vessels means less pollution from low-quality, sulfur-containing fuel and a smaller plant and animal disease distribution and alien pests invasive species in agriculture? Not only bad and good, differend shades of grey.
Here if medium forgot to say something - 1% very significant shine, you are now able to ensure that the common consumer made inappropriate conclusion. Something does not say anything at all and the result is over-reacting and bad understanding of whole topic and problem.

Easier, of course, it is to write about personalities, one imagines for good, others - as bad, incompetent, and the like. Flat-minded, good - evi l-minded audience categories is an ideal material with which to manipulate.

It is very important to understand that the liberal media are not discouraged not fool the audience and uses the lowest instincts to confuse and cause yourself desirable reactions.

Liberal media can not directly influence the times tables to adjust every time a consumer awareness wrong mathematics, although I also have it remotely similar example where the politically correct reasons, some numerical perception is to change.

This time, look at some real discussion that took place on women's rights to decide on their own ova. The very discussion begins, leaving the men's and women's equality legislation. The main idea - men, here, you can donate  sperm, but the women had some kind of limitations and it is illegal, growing deprivation and inadequate to the spirit of the 21st century. Any statement made by opponents began with the fact that a woman is fundamentally very significantly different from the man, not listening to on, was immediately attacked by the legal arguments put forward as the main emphasis on women's rights.

 I can imagine that quite a large proportion of people do not perceive what then there's so wrong, see the following egg donation issue from a legal point of view. The so-called equality advocates simply do not perceive men and women donation difference.  It is in this phase of development usually manipulative luing media, hiding behind masks rights defenders, generally accuse opponents of sexism and women's rights limitations.

 I assume that those who did not quite get why this issue is not only a legal approach is already tired of waiting, so will reveal the secret - women and men are different biologically and man donating sperm practically repeated biological process, but the woman being artificially stimulated with drugs and this means to her body some load, and can have consequences. So true legal attitude would be that the woman before the procedure be informed as to the risks and only then she can decide what to do or not to do. It is important to make informed choices and it is important that this information is widely available. Then the woman is free from the illusion that the matter will donate their ovum or not - need only legal framework.

I think that everyone is clear that the Twitter format anything can not explain and twitter audience is not accustomed to this kind of explanations how exactly runs the liberal media. In this particular case, the difference has been informed choice or uninformed choice.

 

 

 

ourbodiesourselves.or g/2013/07/egg-donation-seems-easy-but-questions-and-health-risks-remain/

 

 

Domāju, ka visiem ir skaidrs, ka twitter formātā neko tādu paskaidrot nevar un twitter publika nemaz nav pieradusi pie šāda veida skaidrojumiem, kā tieši darbojas liberālie mediji. Šajā konkrētajā gadījumā atšķirība ir informēta izvēle vai neinformēta izvēle.

Pieļauju, ka tiem, kas isti neuztver, kāpēc tieši šim jautājumam nevar izmantot tikai tiesisku pieeju ir jau apnicis gaidīt, tāpēc atklāšu noslēpumu - sieviete no vīrieša atšķiras bioloģiski un vīrietis donējot spermu praktiski atkārto bioloģisku procesu, bet sieviete tiek mākslīgi stimulēta ar medikamentiem un viņas organismam tas nozīmē slodzi. un var būt sekas. Tāpēc patiesa tiesiska attieksme būtu tada, ka sieviete pirms procedūras obligāti jāinformē par riskiem un tikai tad viņa var izlemt, ko darīt vai nedarīt. Svarīga ir informēta izvēlē un svarīgi ir, ka šī informācija ir plaši pieejama. Tad sieviete ir brīva no maldiem, ka jautājuma izsķiršanai ziedot vai ne savas olšūnas - vajag tikai tiesisko regulējumu.

 

Tieši šajā attīstības posmā parasti manipulatīvi un melojoši mediji, slēpjoties aiz tiesību aizstāvju maskas, parasti apvaino oponentus seksismā un sieviešu tiesību ierobežojumos.

 

Es varu iedomāties, ka diezgan liela daļa cilveku nemaz neuztver to, kas tad tur ir tik nepareizs šādi skatīt olšūnu donācijas jautājumu no tiesiskā aspekta. Tā sauktās vienlīdzības aizstāvji vienkārši neuztver vīriešu un sieviešu donācijas atsķirību.

 

 

 

Šoreiz apskatīsim kādu reālu diskusiju, kas notika par sieviešu tiesībām lemt par savām  olšūnām. Pati diskusija sākas, izejot no vīriešu un sieviešu vienlīdzības tiesiskā regulējuma. Galvenā doma - vīrieši, lūk, var ziedot vai pārdot spermu, bet sievietēm esot kaut kādi ierobežojumi un tas esot nelikumīgi, beztiesiski un neatbilstoši 21. gadsimta garam. Jebkurš apgalvojums, ko oponenti sāka ar faktu, ka sieviete pašos pamatos ļoti būtikski atšķiras no vīrieša, nemaz neklausoties tālāk, tika uzreiz uzbrukts ar teiesiskiem argumentiem, kā galveno izceļot sieviešu tiesības.

 

 

 

 

 

Nav jau arī tā, ka liberālie mediji varētu tieši ietekmēt reizrēķinu tabulu, lai katru reizi pielāgotu patērētāja izpratni greizai matemātikai, lai gan man ir arī tam attālināti līdzīgs piemērs, kur politkorektu apsvērumu dēļ dažu skaitļu uztvere ir izmanīta.

 

Ļoti būtiski ir saprast, ka liberālie mediji nebūt nevairās muļķot publiku un izmanto zemākos instinktus, lai maldinātu un izraisītu sev vēlamas reakcijas.

 

 

 Vieglāk, protams, ir rakstīt par personībām, vienas iztēlojot par labām, citas - par sliktām, nekompetentām un tamlīdzīgi. Plakani domājoša, labā - ļaunā kategorijās domājoša publika ir ideāls materiāls ar ko manipulēt.

 

Vēl pāris piezīmes - informētība par specifiskiem jautājumiem. Manis minētie piemēŗi par slikto auto vadīsanu un bērna nevēlēšanos klāt gultu un mammas saukšana par nacisti ir ļoti vienkārši un parastam cilvekam tos vajadzētu labi saprast, bet kā skaidrot sarežģītākus jautājumus, piemeram, pasaules enerģētikas problēmas un dažādu ogļūdeņražu enerģētisko vērtību, pieejamību un ietekmi uz vidi. Cik cilvēku populācijā atšķir iespējamo siltumnīcas efektu oglēm, dabasgazei un naftas produktiem? Vai cilvēki spēj saprast, ka, piemeŗam tirdzneicības ierobežojumi un mēģinājums vairāk leitot savus resursus, nav tikai ekonomikas un demokrātijas problēma, Mazāk pārvadājumu ar lielajiem jūras konteineru kuģiem nozīmē mazāk piesārnojuma no nekvalitātīvas, sēru saturošas degvielas un mazāku augu un dzīvnieku slimibu izplatību un svešu kaitēkļu sugu invāziju lauksaimniecībā?

Šeit medijam, kas aizmirst pateikt kaut vai 1% ļoti būtisku infomāciju, parādās iespēja panākt, ka parastais cilvēks izdara neatbilstošu secinājumu. Kaut ko nepasaka, kaut ko pārspīlē un rezultāts ir.

 

 

Šī koncepta paveids ir pielīmēt kaut ko mazāku kaut kam lielākam, kam jau ir noteikta nozime. 

Savus oponentus liberālie mediji parasti apsaukā par redneck, muļķiem, rasistiem, mačo, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav kāds pamats

 

Ja politiķi atbalsta draudzīgi orientēti mediji, tie atbalstīs viņu, kad tas stāstīs kaut ko vienu jautrajiem svinētājiem, atbalstīs arī tad, kad tas stāstīs pavisam ko citu niknajām sievām un atbalstīs arī tad, kad tas uzstāsies ar valstisku runu par iespēju sabalansēt brīvību ar brīvības ierobežojumiem kopēja labuma vārdā. Ja politiķi mediji neatbalsta, tad otrādi - viņam pārmetīs visu - gan brīvības ierobežojumus, gan nespēju likumiski ierobežot muļķīgu rīcību, gan nekonsekvenci.

Jāatceras, ka šis piemērs ir primitīvs un parasti visas cēloņu-seku mijiedarbības nav tik skaidri redzamas.

Paši sevi liberāļi prezentē kā korektus, taisnīgus, gudrus, cēlus, brīvus no ietekmēm un domājošus politiķus un mediji arī pretendē uz šiem nosaukumiem. 

 

 

 

 

 

--------

Liberals - omniscience, arrogance, elitism and manipulation,
There would be little to remember what we mean by concepts establishmentism. What was wrong done by liberals and those friendly media. Or maybe the previous policy and its achievements in public policy, economics and public administration sector was not so smart, good and understandable.